2017-02-06 18:25:00

Gambija: iedzīvotāji sveic jauno valsts vadītāju


Priecīgs, vairāki simti tūkstošu liels ļaužu pūlis sagaidīja jauno Gambijas valsts prezidentu Adama Berovu galvaspilsētā Bandžulā. Viņš turpmāk vadīs nelielo Āfrikas zemi, kas beidzot ir pārvarējusi politisko krīzi un atbrīvojusies no bijušā prezidenta Jahijas Jammeha diktatūras. 1994. gadā viņš izdarīja valsts apvērsumu, pārraujot demokrātijas procesu un sagrābjot varu savās rokās. Pateicoties starptautiskajam spiedienam, Jammehs pēc 22 gadu ilgās diktatūras ir atteicies no prezidenta krēsla un devies trimdā uz Ekvatoriālo Gvineju. Tomēr, līdzi viņam ir izdevies aizvest 11 tūkstošus dolāru, jeb 1% no nabadzīgās valsts iekšējā kopprodukta. Neraugoties uz zādzību, kas paveikta uz tautas rēķina, iedzīvotāji ir atguvuši mieru un raugās nākotnē. Valsts atvesoļošanās process būs ilgs un smags, jo tai ir vajadzīga ārvalstu palīdzība.

Šobrīd par pirmo uzdevumu tiek izvirzīts panākt bēgļu atgriešanos, kas pēdējo mēnešu laikā ir aizbēguši galvenokārt uz Senegālu. No diviem miljoniem Gambijas iedzīvotāju, apmēram 40 līdz 50 tūkstoši ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņzemi. Gambijā – zemē ar musulmaņu pārsvaru, dzīvo nedaudz vairāk par 43 tūkstošiem katoļu. Galvenais ienākumu avots valstī ir tūrisms, taču ieilgusī politiskā krīze ceļotājus bija attālinājusi. “Ja vēlaties mums palīdzēt, apmeklējiet Gambiju,” starptautisko kopienu aicina Bandžulas katoļu bīskaps Roberts Patriks Elisons.

Ar Gambiju, kā zināms, saistās Kurzemes hercogistes vēsture. Vikipēdijā apkopotās vēsturisko avotu ziņas vēstī, ka  651. gadā hercogs izlēma iegādāties pirmo īpašumu Rietumāfrikā un ekspedīciju uzticēja vadīt majoram Heinriham Fokam. Tā paša gada 3. septembrī kapteiņa Mollīna vadībā Ventspils ostu atstāja burinieks „Valzivs” (Walfisch), uz kura bija 20 lielgabalu. Pēc dažiem mēnešiem tam sekoja burinieks „Krokodils” (Krokodil). Tikai 25. oktobrī „Valzivs” sasniedza Gambijas upes grīvu un pēc sarunām ar vietējo valdnieku Kumbo tika nopirkta upes sala, ko portugāļi bija nodēvējuši par Svētā Andreja salu, un Džilifrijas (Jillifree) ciems upes ziemeļu krastā. No valdnieka Barra tika nopirkta Bajonas (Bayona) apmetne pie Gambijas upes ietekas Atlantijas okeānā, kuras vietā tagad atrodas Gambijas galvaspilsēta Bandžula. No valdnieka Kasana tika iegādāts novads 60 jūdžu attālumā no upes grīvas. Visās šajās vietās tika ierīkotas nocietinātas tirdzniecības apmetnes, bet uz Andreja salas tika uzbūvēts mūra cietoksnis. Tas tika nosaukts par Jēkaba fortu un tajā mitinājās Gambijas gubernators Heinrihs Foks. 1654. vai 1655. gadā par kolonijas gubernatoru un garnizona pavēlnieku kļuva Oto Štīls (Otto Stiel), tirdzniecību pārraudzīja tirdzniecības direktors, bet atsevišķās faktorijas vadīja komisāri.

1651.—1654. gadā Gambijā iebrauca vismaz 12 Kurzemes hercoga kuģi, bet faktorijas tirdzniecībai izmantoja arī angļi, portugāļi un holandieši. Gambijā no Kurzemes ostām ieveda dzelzi, audumus, degvīnu, vārāmo sāli, metāla izstrādājumus, stiklu un stikla traukus un dzintaru, kas bija ražots ne tikai Kurzemē un Zemgalē, bet arī Polijas un Lietuvas manufaktūrās.

Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gada rudenī Zviedrijas karaspēks iebruka hercogistē un apcietināja hercogu Jēkabu, kuru turēja gūstā līdz 1660. gadam. Šajā laikā abas kolonijas 1659. gadā pārņēma Nīderlandes Austrumindijas kompānija, daļa no tirdzniecības flotes un manufaktūrām tika iznīcinātas. Kurzemes Gambijas gubernators Oto Štīls atteicās nodot Jēkaba fortu holandiešiem, tomēr tiem izdevās uzpirkt Jēkaba forta garnizonu, kas padevās bez cīņas. Gubernators Štīls devās atpakaļ uz Kurzemi. 1660. gada sākumā Jēkaba fortu ieņēma zviedru apmaksātie pirāti, kas to pēc hercoga Jēkaba atbrīvošanas no zviedru gūsta atkal pārdeva holandiešiem.

Otrais Ziemeļu karš beidzās ar Olīvas miera līgumu un hercogs Jēkabs nekavējoties sāka hercogistes atjaunošanu un sarunas ar holandiešiem par koloniju atgūšanu. Gubernators Štīls devās atpakaļ uz Gambijas upes grīvu. Holandieši atteicās viņam pakļauties, tomēr Štīlu militāri atbalstījuši vietējie afrikāņu virsaiši, kam bijušas labas attiecības ar kurzemniekiem. Tomēr 1661. gada 19. martā Gambijas koloniju pēc vairāku dienu aplenkuma ieņēma angļi Roberta Holmsa vadībā.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.