Sagatavosim sirdis augšāmcelšanās cerībai!

«Jūs, brāļi, neesat tumsībā, ka šī diena it kā zaglis varētu jūs pārsteigt. Jo jūs esat gaismas bērni un dienas bērni; mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai. Mēs, kas piederam dienai, tērpti ticības un mīlestības bruņās un pestīšanas cerības bruņu cepurē, būsim skaidrā prātā. Dievs mūs nav nolēmis dusmām, bet pestīšanas iegūšanai caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas mūsu dēļ nomira, lai mēs, vai nu esam nomodā, vai aizmiguši, dzīvotu kopā ar Viņu» (1 Tes 5, 4-5.8-10). Fragments no svētā Pāvila Vēstules tesalonikiešiem bija pāvesta Franciska uzrunas galvenais temats. Vispārējā audiencē, kas notika Pāvila VI zālē, piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.

Turpinot katehēzes ciklu par kristīgo cerību, Svētais tēvs uzsvēra, ka cerības avots ir Kristus augšāmcelšanās noslēpums. Apustulis Pāvils raksta jaunajai ticīgo kopienai Tesalonikā, lai palīdzētu tai dziļāk apzināties Kristus augšāmcelšanās nozīmi pasaules un katra cilvēka vēsturē. Tautu apustulis saka: «Jēzus nomira mūsu dēļ, lai mēs dzīvotu kopā ar Viņu» (1 Tes 5,10). Ne tikai Tesalonikas kopienai, bet arī mums lielas grūtības sagādā ticība mirušo augšamcelšanās noslēpumam. Daudzi spēj atzīt faktu, ka Kristus ir augšāmcēlies, bet šaubās par mirušo augšāmcelšanos. Nāves priekšā mēs piedzīvojam ticības pārbaudījumus. Mēs bieži jautājam: «Vai dzīve turpinās arī pēc nāves? Vai es atkal varēšu satikt un apskaut tās personas, kuras mīlēju?» Mēģinot rast atbildi uz šiem jautājumiem, mēs esam aicināti atgriezties pie savas ticības saknēm un stiprināt cerību. Pāvests uzsvēra, ka mums jāapzinās, ka dzīve pēc nāves ir iesakņota Kristus augšāmcelšanās noslēpumā. Sagatavosim sirdis augšāmcelšanās cerībai! Mēs, kristieši, esam cerības cilvēki!

Svētais Pāvils aicināja Tesalonikas kristiešus, un šodien aicina arī mūs ar dziļu ticību atkārtot Ījaba vārdus: «Es zinu, ka mans Pestītājs dzīvo... Es pats viņu redzēšu, un manas acis viņu skatīs, un nevis citu» (Īj 19,25.27). Aizlūdzot par mirušajiem, lūgsim Jēzu, lai piepilda mūsu sirdis ar tik stipru cerību, ka mēs spētu paļāvībā gaidīt tikšanos ar Viņu mūžīgajā dzīvē, – sacīja Francisks.

Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka 2. februārī Baznīca svinēs Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Jau vairākus gadus pēc kārtas 2. februārī tiek atzīmēta arī Konsekrētās dzīves diena. Pāvests aicināja ticīgos lūgties par priesteriem un visām konsekrētajām personām. «Lai Dievam veltītā dzīve un harizmātiskais kalpojums nes bagātīgus augļus ticīgo kopienai un Baznīcas misijai,» – vēlēja Francisks.

Audiences izskaņā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Vēršoties pie arābu valodā runājošiem kristiešiem, it sevišķi tiem, kuri bija ieradušies no Tuvo Austrumu reģiona, viņš teica: «Dārgie brāļi un māsas, kristīgā cerība ir liels tikums, kas mūs stiprina un neļauj mums nogrimt ikdienas dzīves grūtību un pārbaudījumu jūrā. Cerība ir prieka avots. Tā piepilda mūsu sirdis ar mieru. Neļaujiet nozagt sev cerību! Lai Dievs jūs svētī!»

Audiencē piedalījās arī Starptautiskās katoļu apvienības klimata jautājumos pārstāvji. Francisks atzinīgi novērtēja viņu rūpes par mūsu visu kopējām mājām pašreizējās sociāli-ekoloģiskās krīzes laikā un aicināja drosmīgi turpināt veidot tīklus, lai vietējās Baznīcas spētu atbilstoši reaģēt uz Zemes saucienu un nabagu lūgumu. Pāvests apsveica arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus.

S. Krivteža / VR