Lai ģimenēs valda mīlestības prieks!

«Esam aicināti sludināt Jēzus mīlestību un maigumu mūsu ikdienas dzīvē, it sevišķi visās nocietinātās un nepieejamās vietās,» apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» sacīja pāvests. Viņš skaidroja, ka atgriezties nozīmē mainīt domāšanas un dzīves veidu. «Runa nav par apģērba, bet ieradumu maiņu,» uzsvēra Francisks. Komentējot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, pāvests norādīja, ka Jēzus atstāja Nācareti un devās uz «pagānu Galileju», lai mācītu ļaudis. Salīdzinot ar galvaspilsētu Jeruzalemi, tā bija ne tikai ģeogrāfiska perifērija, bet arī savā ziņā reliģiski netīra teritorija, kur dzīvoja savā starpā sajaukušies cilvēki, kas nebija no Izraēļa tautas. Turpinot uzrunu, pāvests teica:

«Jēzus vēlas būt par pravieti ceļā. Viņš negaida cilvēkus, bet pats dodas pie viņiem. Jēzus ir vienmēr ceļā! Viņa pirmā misionārā iziešana notiek Galilejas ezera krastā, kur sastop ļaužu pūli, it sevišķi zvejniekus. Tur Jēzus ne tikai sludina Dieva valstības atnākšanu, bet arī meklē sev mācekļus, kurus iesaistīt savā pestīšanas misijā. Šajā vietā Viņš satiek divus brāļu pārus: Sīmani un Adreju, kā arī Jēkabu un Jāni. Jēzus aicina, sakot: «Sekojiet man, un Es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.» Šie cilvēki saņem aicinājumu brīdī, kad veic savu vienkāršo un ierasto darbu. Kungs atklājas nevis pārsteidzošā vai neparastā veidā, bet vienkāršajā ikdienas dzīvē. Dialogā ar Viņu izmainās mūsu sirds. Četru zvejnieku atbilde bija entuzisma pilna. Viņi tūlīt atstāja tīklus un sekoja Viņam. Zinām, ka šie cilvēki bija Jāņa Kristītāja mācekļi, kuri, pateicoties viņa liecībai, jau sāka ticēt Jēzum kā Mesijai,» sacīja pāvests.

Francisks skaidroja, ka mūsdienu kristieši var priecāties par iespēju sludināt un apliecināt savu ticību, jo kādreiz ir dzīvojuši pazemīgi un drosmīgi cilvēki, kuri nekavējoties atsaucās Jēzus aicinājumam. Ezera krastā, plašākai sabiedrībai nezināmā zemē, dzima pirmā Kristus mācekļu kopiena. Mūsu dzīve ir kā tīrums, kurā jāsēj Evaņģēlija sēkla, lai tā nestu bagātīgus pestīšanas augļus, – sacīja Svētais tēvs.

Francisks sniedza solidaritātes apliecinājumus dabaskatastrofā cietušajiem. Jau vēstīts, ka 18. janvārī Itālijas vidienē notika kārtējā zemestrīce. Pāvests mudināja, lai neviens cietušais nepaliek bez mūsu palīdzības. «Pēdējās dienās notikušās zemestrīces un stiprā snigšana ir kartējais smagais pārbaudījums daudziem mūsu brāļiem un māsām Itālijas vidienē, it sevišķi Abruco, Markes un Lacio apgabalos. Es lūdzos par ģimenēm, kuras zaudējušas savus tuviniekus. Apliecinu garīgo tuvumu un atbalstu tiem, kuri piedalās glābšanas darbos, kā arī vietējo Baznīcu kopienām, kas cenšas mierināt un palīdzēt cietušajiem. Sirsnīgi pateicos par jūsu darbu un konkrētas palīdzības sniegšanu. Tas ir ļoti svarīgi!» – sacīja pāvests.

Francisks aicināja ticīgos lūgties par vienotību. Šogad Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību temats ir ņemts no svētā Pāvila 2. vēstules korintiešiem: «Mums ir jāizlīgst. Kristus mīlestība mūs steidzina» (2 Kor 5, 14-20). Šie vārdi norāda, ka samierināšanās ir Dieva dāvana, kas paredzēta visai radībai. Trešdien, 25. janvarī pāvests dosies uz Svētā Pāvila ārpus Mūriem baziliku, kur kopā ar dažādu reliģiju un kristīgo konfesiju pārstāvjiem piedalīsies ekumeniskā dievkalpojumā. Tikšanās noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka pēc dažām dienām Tālo Austrumu valstu iedzīvotāji svinēs Jauno gadu. «Lai jūsu ģimenēs valda mīlestības prieks!» – vēlēja pāvests.

S. Krivteža / VR