Mūžībā aizgājis sv. Jāņa Pāvila II ārsts

Naktī uz 21. janvāri 92 gadu vecumā nomira medicīnas zinātņu doktors Renato Budzonetti, kurš no 1978. gada bija sv. Jāņa Pāvila II un pēc tam arī Benedikta XVI ārsts. Viņš ir dzimis Romā 1924. gada 23. augustā. 2009. gadā aizgāja pensijā. Intervijā, ko 2006. gada 2. aprīlī sniedza Vatikāna Radio, Budzonetti liecināja, ka Jānis Pāvils II bija „nesatricināmas ticības liecinieks līdz pašām savas šīs zemes dzīves beigām”. Raksturojot viņu kā pacientu, ārsts atzina, ka viņš bija labs pacients, kurš ļāva sevi izmeklēt, sadarbojās ar mediķiem, precīzi aprakstīja savus simptomus. Viņš ļoti vērīgi sekoja līdzi savām pat vismazākajām veselības problēmām, jo gribēja pēc iespējas ātrāk izveseļoties. Tāpat kā citiem slimniekiem, arī viņam nepatika intravenozās injekcijas. Taču visas citas, tai skaitā vissarežģītākās un, līdz ar to, grūtāk panesamās procedūras, viņš pieņēma bez kaut kādām grūtībām. Viņš piekrita arī traheostomijas veikšanai. Noklausījies manu skaidrojumu par to, kas tā ir un kāds ir tās mērķis, viņš dažas minūtes visu klusumā pārdomāja un teica savu „jā” vārdu.

Uz jautājumu, ko viņš pats ir mācījies no sv. Jāņa Pāvila II, dakteris Renato Budzonetti atbildēja: „Pirmā lieta – izdarīt pēc iespējas labāk savus ārsta pienākumus, tas ir, paturēt prātā, ka visiem slimniekiem ir vienādas privilēģijas un tiesības. Tās ir tādas pašas kā pāvestam. Ārstam visi slimnieki – arī visnabadzīgākie, visaizmirstākie – ir brāļi un Dieva bērni. Galvenais, ko es iemācījos, ir tas, ka ārsts kalpo cilvēkam. Bez tam, es ieraudzīju pāvesta Jāņa Pāvila II lielo ticības garu”. Ārsts piebilda, ka svētā pāvesta ticība bija stipra kā tērauds, un tā viņu pavadīja visas viņa dzīves garumā, par ko varam redzēt liecības filmās un lasīt grāmatās. Šī nesatricināmā ticība ļāva viņam pieņemt un izturēt ne tikai fiziskās ciešanas, bet arī grūtības, kas saistījās ar viņa kalpojumu, kas bija ārkārtīgi smags un arī riskants.

J. Evertovskis / VR