Vatikānā ierodas Somijas ekumeniskā delegācija

Par gadskārtēju tradīciju ir kļuvusi Somijas ekumeniskās delegācijas vizīte Vatikānā. Tā ierodas, lai atzīmētu sava debesīgā aizbildņa, svētā Henrika svētkus. Tiekoties ar svēceļniekiem, pāvests pateicās par viņu apciemojumu un apliecināja prieku par Turku luterāņu bīskapa labajām spāņu valodas prasmēm, par ko liecināja viņa uzruna. Vairāk nekā 30 gadus somu ticīgo svētceļums notiek Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību ietvaros.

“Patiess ekumenisms balstās uz kopēju atgriešanos pie Jēzus Kristus, mūsu Kunga un Pestītāja,” teica Francisks. “Ja kopā Viņam tuvosimies, tad tuvosimies arī cits citam,” viņš apliecināja un aicināja intensīvāk lūgt Svēto Garu, lai tas palīdz šai atgriešanās ceļā, kas dara iespējamu izlīgšanu. Pāvests atcerējās pagājušā gada 31. oktobri, kad Lundā, Zviedrijā, tikās ar luterāņiem, lai kopā lūdzoties, atcerētos Reformācijas sākumu. Šai vienotajai atcerei bija svarīga nozīme cilvēciskajā un teoloģiski-garīgajā plāksnē. Pēc 50 oficiāla dialoga gadiem starp katoļiem un luterāņiem, bija iespējams skaidri nospraust nākotnes perspektīvas, par kurām šodien pastāv vienprātība. Tai pašā laikā sirdī ir notikusi sirsnīga nožēla par pieļautajām kļūdām. Šādā garā Lundā tika pieminēts Mārtiņa Lutera nodoms atjaunot Baznīcu. Pāvests atzīmēja, ka tikšanās Zviedrijā ir devusi drosmi un spēku raudzīties tālāk un sekojot Jēzus Kristus aicinājumam, kopā iet ekumenisma ceļu.

Uzrunā Somijas ekumeniskajai delegācijai, Francisks teica, ka luterāņi un katoļi ir vairāk apzinājušies, ka teoloģiskais dialogs paliek būtisks faktors izlīgšanas ceļā un ka tas ir jāvirza uz priekšu ar nemitīgiem spēkiem un ieguldījumu. Tādējādi būs iespējams panākt jaunu vienprātību par Baznīcas doktrīnas un morālās mācības saturu, un aizvien vairāk tuvināties pilnīgai un redzamai vienotībai.

“Tātad,” rezumēja pāvests,  “2017. Reformācijas atceres gads katoļiem un luterāņiem dod privileģētu iespēju, lai autentiskā garā dzīvotu saskaņā ar savu ticību, kopā no jauna atklātu Evaņģēliju un meklētu un liecinātu par Kristu ar atjaunotu dedzību. Francisks atcerējās, ka noslēdzot atceres pasākumu Lundā un raugoties nākotnē, ir gūta drosme kopīgai ticības liecībai pasaules priekšā, apņemoties atbalstīt tos, kuri cieš, kuri atrodas grūtībās, kuri ir pakļauti vajāšanām un vardarbībai. “To darot, vairs neesam sasķelti kā kristieši, bet esam vienoti mūsu gājumā pretim pilnīgai vienotībai,” sacīja Svētais tēvs.

Pāvests ar prieku konstatēja, ka somu kristieši šogad atskatās uz Somijas Ekumeniskās padomes simtgadi. Visbeidzot, 2017. gadā Somija svin savas valstiskās neatkarības 100 gadu jubileju. Svētais tēvs novēlēja, lai šis gadskaitlis dod iedrošinājumu visiem kristiešiem šai zemē apliecināt savu ticību Kungā Jēzū Kristū, tāpat, kā to ar lielu dedzību darīja svētais Henriks. Šodien pasaulei ir vajadzīgs, lai ticība izpaustos konkrētos kalpošanas, brālīguma un dalīšanās žestos.

Francisks novēlēja arī, lai Somijas ekumeniskās delegācijas svētceļojums palīdz vēl vairāk stiprināt sadarbību starp pareizticīgajiem, luterāņiem un katoļiem Somijā un pasaulē, un lai kopīgā ticības, cerības un žēlsirdības liecība ar svētā Henrika aizbildniecību nes bagātīgus augļus. Tikšanās noslēgumā pāvests pateicās Turku luterāņu bīskapam par to, ka viņš Romā ir ieradies kopā ar saviem mazbērniem. “Mums ir vajadzīga bērnu vienkāršība, viņu mācība un gājums pretim Jēzum Kristum,” sacīja Vatikāna saimnieks.

I. Šteinerte/VR