Kristīgā dzīve ir ikdienas cīņa ar kārdinājumiem

Kāpēc Jēzum sekoja lieli ļaužu pūļi? – jautāja pāvests ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Evaņģēlijs vēstī, ka cilvēki no visām malām gāja līdzi Jēzum ar lielu entuziasmu (sal. Mk 3,7-12). To bija tik daudz, ka Jēzum nācās mācīt viņus no laivas. Viņu vidū bija slimnieki, kuri gribēja tikt dziedināti, kā arī tie, kuriem vienkārši patika klausīties Jēzus vārdus, jo Viņš runāja nevis kā likuma zinātāji, bet kā tāds, kuram ir autoritāte. Viņa teiktais aizkustināja ļaudis, aizskāra viņu sirdi. Šos cilvēku pūļus „neviens neveda pie Jēzus ar autobusiem”, bet tie nāca paši – norādīja Francisks.

Ļaudis sekoja Jēzum nevis kādu racionālu argumentu vadīti, bet tāpēc, ka pats Debesu Tēvs viņus veda pie sava Dēla. Svētais tēvs sacīja: „Šie pūļi nāca pie Jēzus? Jā! Viņiem tas bija vajadzīgs? Jā! Daži bija ziņkārīgi, bet viņi bija mazākumā. Šie pūļi nāca, jo Tēvs viņus piesaistīja pie Jēzus. Un Jēzus nebija vienaldzīgs. Viņš nerīkojās, kā mācītājs, kurš pasaka savu un tad „mazgā rokas”. Nē! Šie pūļi aizkustināja Jēzus sirdi. Tas pats Evaņģēlijs mums saka: „Jēzus bija aizkustināts, jo redzēja, ka šie ļaudis ir kā avis bez gana”. Un Tēvs, caur Svēto Garu, pievelk ļaudis pie Jēzus”.

Turpinājumā pāvests pievērsās šodienas Evaņģēlija beigām, kur tiek pieminēti nešķīstie gari, kas kliedza: „Tu esi Dieva Dēls”. Francisks atzina, ka kaut ko līdzīgu piedzīvo katrs no mums, mēģinot tuvoties Jēzum. Tad, kad mēs gribam tuvoties Kungam, nešķīstie gari mēģina mums traucēt. Kāds varētu iebilst: „Es taču esmu kārtīgs katolis. Es vienmēr eju uz Misi. Paldies Dievam, man nekad, nekad nav šādu kārdinājumu”. „Lūdzies”, teica pāvests, izraisot pārsteigumu, „jo tu atrodies uz nepareiza ceļa!” Kristieša dzīve bez kārdinājumiem nav kristīga dzīve – viņš uzsvēra. Kad Dievs ved cilvēku pie Jēzus, tad viens cits velk viņu pretējā virzienā, un cilvēkā notiek cīņa. Ne velti sv. Pāvils runā par kristīgo dzīvi kā cīņu. Tā ir īsta cīņa, kas notiek ik dienas. Šī cīņa notiek tādēļ, lai uzvarētu, lai iznīcinātu sātanu varu, lai iznīcinātu ļaunumu. Jēzus ieradās tāpēc, lai iznīcinātu sātanu, lai iznīcinātu viņa varu un iespaidu pār mūsu sirdīm. Ja Dievs pievelk cilvēku pie sevis, tad ļaunais gars vienmēr cenšas viņu iznīcināt.

Ja tu gribi virzīties uz priekšu, tev jācīnās – atgādināja Svētais tēvs. Tāda ir kristīgā dzīve: vai nu es ļauju, lai Jēzus piesaista mani sev, vai arī „dzīvoju mierā”. Vai es sajūtu savā sirdī šo cīņu? – jautāja pāvests. Vai pamanu, ka manī notiek cīņa par izvēli starp savām ērtībām un kalpošanu citiem, starp izklaidēšanos un lūgšanu, starp to un citu lietu, starp labo un ļauno? Vai es ticu, ka Jēzu aizkustina mana dzīve? Ja es tam neticu, tad man ir daudz jālūdzas, lai tam ieticētu. Tādā veidā Francisks aicināja ticīgos ielūkoties savā sirdī, lai redzētu, kas tur notiek, un lūgt no Kunga žēlastību spēt izvēlēties to ceļu, pa kuru ejot, Tēvs mūs ved pie Jēzus.

J. Evertovskis / VR