Tie, kas vēlas gaismu, iziet no sevis un meklē

“Šodien svinam Kunga Epifāniju, proti, Jēzus manifestāciju, kas kā gaisma atspīd visām tautām,” teica pāvests pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”. Šī gaisma spīd pasaulē, lai apgaismotu katra cilvēka dzīvi, un tās simbols ir zvaigzne, kas uz Betlēmi vadīja ķēniņus. Kā vēstī Evaņģēlijs, tie redzēja “Viņa zvaigzni Austrumos” un nolēma tai sekot. Viņi ļāva sevi vadīt Jēzus zvaigznei.

Pāvests atzīmēja, ka arī mūsu dzīvē ir dažādas zvaigznes, kas izstaro gaismu un kalpo mums par ceļa rādītājiem. Mūsu izvēlē paliek, vai tām sekot, vai nē. Pastāv mirgojošas gaismas, kas nāk un aiziet, kā nelieli dzīves iepriecinājumi – arī tad, ja tie ir labi, ar tiem vien nepietiek, jo šie iepriecinājumi ir īslaicīgi un nespēj atstāt mieru, ko meklējam. Pastāv arī žilbinošas gaismas, ko nes nauda un panākumi, kas sola visu un tūlīt. Tās ir vilinošas, taču ar savu spēku tās padara aklus un no sapņiem par slavu ved pie visbiezākās tumsas. Pāvests atgādināja, ka ķēniņi, savukārt, aicina sekot stabilai un maigai gaismai, kas nenodziest, jo tā nav no šīs pasaules, bet gan nāk no debesīm un spīd sirdī.

Francisks paskaidroja, ka šī patiesā gaisma ir Kunga gaisma, tā ir pats Kungs. Viņš ir mūsu gaisma – gaisma, kas neapžilbina, bet pavada un dāvā vienreizēju prieku. Šī gaisma ir priekš visiem un tā aicina ikvienu. Tādējādi varam saklausīt mums adresēto pravieša Isajas aicinājumu: “Celies un ietērpies gaismā”! Starp daudzajām krītošajām pasaules zvaigznēm, šodien seko gaišajai Jēzus zvaigznei! Pāvests apgalvoja, ka tai sekojot, mums būs prieks, tāpat, kā tas bija ķēniņiem. “Redzot zvaigzni, viņi izjuta lielu prieku,” (Mt 2,10), jo tur, kur ir Dievs, ir prieks. Tas, kurš ir saticis Jēzu, ir pieredzējis gaismas brīnumu, kas izklīdina tumsību un iepazīst gaismu, kas apgaismo. Svētais tēvs aicināja nebaidīties no šīs gaismas un atvērties Kungam. Visvairāk par visu viņš vērsās pie tiem, kas pazaudējuši spēkus meklēt, tiem, ko apņem dzīves tumsa, tiem, kam ir izdzisusi vēlēšanās meklēt. “Drosmi, Jēzus gaisma prot uzvarēt visdziļāko tumsu!” sacīja Francisks.

Kā šo dievišķo gaismu atrast? Pāvests aicināja sekot ķēniņu piemēram, ko Evaņģēlijs apraksta kā tādus, kas atrodas nemitīgā kustībā:

“Tie, kas vēlas gaismu, iziet no sevis un meklē. Viņi nepaliek aizvērti, apstājušies un raugoties, kas notiek tiem apkārt, bet liek uz spēles savu dzīvi. Kristīgā dzīve ir nemitīgs gājums, ko veido cerība un meklējumi. Tas ir gājums, kas, tāpat kā ķēniņiem, turpinās arī tad, kad zvaigzne uz brīdi pazūd no redzesloka. Šai gājumā pastāv arī lamatas, no kurām ir jāizvairās. Tās ir seklas, pasaulīgas tērgas, kas noslāpē gājumu. Tās ir paralizējošas egoisma kaprīzes, pesimisma bedres, kas aizšķērso ceļu cerībai. Šie šķēršli bloķē Rakstu zinātājus, par kuriem šodien vēstī Evaņģēlijs. Viņi zināja, kur bija gaisma, bet pie tās negāja. Viņu zināšanas bija veltīgas – nepietiek ar to, ka Dievs ir piedzimis, ir jātiecas pēc Ziemassvētkiem sirdī.”

Ķēniņi to darīja. Viņi atrada Bērnu, krita Viņa priekšā ceļos un to pielūdza. Viņi ne tikai raudzījās uz Viņu, vai skaitīja konkrētajam gadījumam atbilstošu lūgšanu, bet Viņu pielūdza. Viņi ienāca personīgā mīlestības kopībā ar Jēzu. Pēc tam viņi dāvāja zeltu, vīraku un mirres – visdārgākos labumus, kas tiem piederēja. Pāvests aicināja mācīties no ķēniņiem veltīt Jēzum ne tikai laika fragmentus un šad tad kādu domu, jo ar to vien mēs neiegūsim Viņa gaismu. “Tāpāt kā ķēniņi, dosimies ceļā, ietērpsimies gaismā, sekojot Jēzus zvaigznei un pielūgsim Kungu no visa sava spēka!” pamudināja Svētais tēvs.

Pēc lūgšanas pāvests atgādināja, ka rīt, 7. janvārī, Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra svin Austrumu Baznīcas kopienas. Priecīga brālīguma garā Francisks novēlēja, lai Jēzus Kristus dzimšanas svētki tās piepilda ar gaismu un mieru.

Epifānija ir misionārās bērnības svētki. Pāvests iedrošināja bērnus un pusaudžus visā pasaulē nest Evaņģēliju un palīdzēt saviem vienaudžiem, kas atrodas grūtībās.

Pāvests adresēja sveiciena vārdus arī vēsturiski folkloristiskā gājiena “Viva la Befana” dalībniekiem.  Šogad gājiens bija veltīts Dienvidumbrijas novadam, apņemoties veicināt solidaritātes un brālīguma vērtības.

Svētais tēvs sveica arī svētceļnieku grupas, kas bija ieradušās no Maltas, Kalifornijas pavalsts ASV un no Polijas. Francisks sūtīja sveicienus Varšavā notiekošajai “Triju ķēniņu” kortežai, kurā piedalījās daudzas ģimenes ar bērniem.

Pāvests sveica klātesošos ticīgos no dažādiem Itālijas novadiem, Asti diecēzes ministrantus, UNITALSI apvienības locekļus, kas Kapitolija kalnā Epifānijas svētku vakarā rīko Betlēmi, un daudzus citus. Noslēgumā, kā parasti, viņš aicināja par sevi lūgties un visiem novēlēja labas pusdienas.

I. Šteinerte/VR