Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Vatikāns \ Dokumenti

Nekādas tolerances pret tiem, kuri ir vainīgi bērnu seksuālajā izmantošanā

03/01/2017 15:18

Francisks atgādina, ka Baznīca saglabā savu stingro nostāju cīņā pret pedofiliju. Pirmdien, 2. janvārī, tika publiskota jau 28. decembrī, Svēto nevainīgo bērniņu liturģiskās piemiņas dienā, parakstītā pāvesta vēstule, kurā viņš runā par „nulles toleranci” pret priesteriem, kuri ir vainīgi bērnu seksuālajā izmantošanā. Dokuments adresēts visas pasaules katoļu Baznīcas bīskapiem.

Ziemassvētku laiku iezīmē ne tikai prieks, bet arī asaras – norāda Svētais tēvs. Evaņģēliju autori atklāj realitāti tādu, kāda tā ir, neko neizskaistinot. Viņu skatījumā, Ziemassvētki nav iluzoriska bēgšana no dzīves pārbaudījumiem un netaisnībām. Viņi ziņo par Dieva Dēla piedzimšanu un reizē atklāj ar to saistīto lielo traģēdiju. Citējot pravieša Jeremija vārdus, Matejs raksta: „Raudu un vaimanu balss bija dzirdama Ramā; Rahele apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav” (Mt 2,18). Runa ir par māšu sāpju vaimanām, kad tās apraudāja savus nevainīgos bērniņus, kurus nogalināja Herods.

Šādas vaimanas dzirdam arī šodien – turpina pāvests. Diemžēl, daudzas mātes un daudzas ģimenes mūsu pašu vidū raud par savu bērnu nāvi, par saviem nevainīgajiem bērniem. Kontemplēt Betlēmes silīti nozīmē iemācīties sadzirdēt arī to, kas notiek mums apkārt, iemācīties sadzirdēt šīs vaimanas, iemācīties atvērt savu sirdi savam tuvākajam, kuram sāp, sevišķi, kad runa ir par bērniem. Tas nozīmē spēt atzīt, ka arī šodien tiek rakstītas ļoti skumjas vēstures lappuses. Vai varam izdzīvot kristīgu prieku, pagriežot muguru šai skumjajai īstenībai? – jautā Francisks. Vai varam kristīgi priecāties, ignorējot savu brāļu, ignorējot bērnu vaimanas?

Turpinājumā viņš min dažus konkrētus skaitļus, kas atklāj to, cik bērnu dzīvo galējā nabadzībā, mirst līdz piecu gadu vecumam vai nesaņem izglītību. Šai sakarā pāvests mudina ieklausīties šo bērnu raudās un vaimanās; sadzirdēt arī mūsu mātes Baznīcas raudas un vaimanas. Baznīca raud par ciešanām, kas tiek sagādātas viņas vismazākajiem bērniem – viņš uzsver. Viņa raud arī par dažu savu locekļu zināmajiem grēkiem: par bērnu ciešanām, par to, ko viņi ir piedzīvojuši, par viņu sāpēm, ko viņiem sagādāja, daži priesteri, viņus seksuāli izmantojot.

Pāvests arī uzsver, ka tas ir grēks, kas mums sagādā kaunu. Cilvēki, kuriem bija uzticēta atbildība uzņemties par šiem bērniem rūpes, iznīcināja viņu cieņu. „Mēs to dziļi apraudam un lūdzam piedošanu”, raksta Svētais tēvs, paskaidrojot, ka grēkojuši ir ne tikai tie, kuri ir izmantojuši bērnus, bet arī tie, kuri bijuši nolaidīgi palīdzības sniegšanā šiem bērniem, kuri ir klusējuši vai nolieguši, kuri ir ļaunprātīgi izmantojuši savu varu. „Baznīca rūgti raud par savu dēlu grēku un tā lūdz piedošanu”, vēlreiz lasām vēstulē. Francisks aicina Baznīcas ganus atjaunot savu apņēmību darīt visu iespējamo un aizstāvēt bērnus, lai šādas nežēlības nekad vairs neatkārtotos. Šajā jomā jābūt „nulles tolerancei”.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

03/01/2017 15:18