Lai veicinātu mieru, ir jāatsakās no vardarbības

Ceturtdien, 15. decembrī, pāvests pieņēma audiencē vairāku valstu pilnvarotos vēstniekus pie Svētā Krēsla, kuri nerezidē Vatikānā. Lai veicinātu pasaulē mieru, ir jāatmet jebkāda veida vardarbība – viņš uzsvēra. Vardarbības izslēgšanai jākļūst par visu cilvēku dzīves stilu. Uz tikšanos ar Svēto tēvu ieradās vēstnieki no Burundi, Fidži, Maurīcijas, Moldāvijas, Zviedrijas un Tunisijas. Francisks atzina, ka tās visas ir savstarpēji atšķirīgas zemes un, viņa skatījumā, tas ir ļoti pozitīvs fakts. Ņemot vērā aicinājumu un misiju, kādu Dievs uzticēja apustuļa Pētera pēctecim, Svētā Krēsla apvāršņi, pēc savas dabas, ir universāli apvāršņi. Runa ir par būtiski reliģisku misiju, kura tomēr ietver sevī arī attiecības ar atsevišķām valstīm un to valdībām. Šīs attiecības ir izveidojušās vēstures gaitā. Šajā vēsturiskajā kontekstā katoļu Baznīca, kurai Svētais Krēsls ir kā tāds vienojošais un dinamiskais centrs, ir aicināta nodot tālāk un liecināt par tām garīgajām un morālajām vērtībām, kas izriet no paša cilvēka un sabiedrības dabas, un kuras tādēļ ir pieņemamas visiem, kuri tiecas veicināt kopējo labumu. Kā vienu no šīm vērtībām pāvests aplūkoja mieru.

Vērtību skalā mieram pienākas ievērojama vieta – sacīja Francisks. Par to liecina tas, ka jau kopš 50 gadiem pāvesti mieram veltī speciālu dienu. 1. janvārī tiek atzīmēta Pasaules Miera diena. Šajā sakarā viņi vēršas pie visas pasaules valstu valdībām, reliģiju līderiem un visiem labas gribas cilvēkiem ar speciālu vēstījumu. Pirms trīs dienām tika izdots vēstījums nākošā gada Pasaules Miera dienai, kas veltīts tematam: „Nevardarbība – miera politikas stils”.

Pāvests norādīja, ka mūsdienu pasaulē, kurā plosās kari un konflikti, un kurā cilvēku savstarpējo sadzīvi iezīmē dažādas vardarbības formas, nevardarbības kā dzīves stila izvēle kļūst par aizvien lielāku atbildības prasību visos līmeņos, sākot ar audzināšanu ģimenē, pienākumiem sabiedriskajā dzīvē, un beidzot ar politiku un starptautiskajām attiecībām. Runa ir par atteikšanos no vardarbības kā konfliktu atrisināšanas metodi – uzsvēra Francisks, piebilstot, ka, lai tiktu galā ar konfliktiem, ir vajadzīgs dialogs un sarunas. Šis aicinājums īpaši attiecas uz tiem, kuru rokās ir vara. Viņiem savā sirdī, un pildot savus amatus, jāpieņem nevardarbīgs stils, kas nebūt nelīdzinās vājumam vai pasivitātei, bet, tieši pretēji, prasa gara spēku, drosmi un spēju godīgi tikt galā ar dažādiem jautājumiem un konfliktiem, un tā vietā, lai izdabātu atsevišķu indivīdu vai grupu ideoloģiskām, ekonomiskām un politiskām interesēm, pāri visam meklēt kopēju labumu. Ja mēs savā domāšanā un darbībā pārliecinoši atsakāmies no vardarbības, varam panākt nozīmīgus rezultātus gan politiskā, gan sociālā plāksnē.

Pāvests atgādināja, ka pagājušajā gadsimtā dažas tautas, pateicoties savu vadītāju nevardarbīgajai rīcībai, ieguva brīvību un panāca taisnību miera ceļā. Tas ir ceļš, kuru jāiet gan tagad, gan nākotnē. Miera ceļš ir šis, bet nevis tukši vārdi. Daudzi runā par mieru, bet tai pat laikā to noliedz, tiecoties dominēt pār citiem un izdodot milzīgas naudas summas par ieročiem, kamēr daudzi jo daudzi ir spiesti dzīvot galējā trūkumā. Tāpēc – apliecināja Francisks – viņš un Svētais Krēsls vēlas turpināt kopā ar vietējo zemju valdībām miera veicināšanas procesu, kā arī izplatīt citas vērtības, kas ir svarīgas cilvēka un sabiedrības integrālai attīstībai.

J. Evertovskis / VR