Romas jezuītu kopiena noskatās filmas “Klusums” pirmizrādi

Romā notika pazīstamā amerikāņu režisora Martina Skorsēzes jaunākas filmas “Klusums” pirmizrāde. Pagaidām to noskatījās ap 600 jezuītu, jo filma vēstī tieši par viņu ordeņa biedriem – trim misionāriem, kas darbojās Japānā Tokugavu valdīšanas laikā un izcieta nežēlīgas vajāšanas. Filma “Klusums” ir uzņemta pēc japāņu katoļu rakstnieka Šūsaku Endo tāda paša nosaukuma romāna. Tajā aprakstīta pirmo japāņu kristiešu dzīve un vajāšanas XVII gadsimtā. Kā zināms, kristieši Japānā vairākās paaudzēs bija spiesti slēpt savu identitāti, taču spēja saglabāt ticību, neraugoties uz to, ka viņiem nebija ne priesteru, ne cita reliģiskā personāla. Šis “kirišitan”, jeb Japāņu kristiešu fenomens ir ļoti tuvs pāvesta Franciska sirdij, kurš jaunībā bija sapņojis doties misijā uz Tālo Austrumu zemi.

Kā jau minēts, pāvests Francisks novembra pēdējā dienā tikās ar filmas “Klusums” režisoru Martinu Skorsēzi, kurš Romā bija ieradies uz filmas prezentāciju. Režisora darbu klāstā šī nav pirmā filma par garīga un reliģiska satura problemātiku. Kā viņš pats atzīst, par filmu tika domāts jau ilgu laiku iepriekš, taču tā bija plaša, dziļa un smaga iecere. Beigās tomēr ir izdevies to īstenot. Filmas tapšanā, kura pilnībā uzņemta Taivānā, ar režisoru ir sadarbojies jezuītu tēvs Emilio Dzanetti. Jau 8 gadus viņš strādā Taipejā un ir vienīgais jezuīts, kurš parādās arī filmā. Īpašs izaicinājums bijis arī galvenā filmas varoņa lomas tēlotājam Endrjū Garfīldam. Viņš pirms tam piedalījies ignāciskajās rekolekcijās un ilgas stundas pavadījis, kontemplējot Svētos Rakstus. “Mani pārsteidz, kā šis jaunais puisis ļāva sevi garīgi pavadīt un spēja iedziļināties vajāšanu atmosfērā, ko piedzīvoja misionāri,” stāsts tēvs Dzanetti.

Atrasties Dieva klusuma priekšā traģiskā brīdī ir filmas centrālais jautājums. Kā šo klusumu izskaidrot? Tāds ir bijis režisora uzdevums. Tēvs Dzanetti apgalvo, ka filma aizved pie žēlsirdības tematikas. Tikko aizritējušais Žēlsirdības gads ir spējis aizkustināt kādu dvēseles stīgu arī citu reliģiju piekritējos. Šodien kristīgā misija balstās uz dialoga un cerības stilu un tieši tas visvairāk spēj uzrunāt citām kultūrām piederīgos.

I. Šteinerte/VR