Svētais Gars mums dod jaunu dzīvi

Piektdienas, 2. decembra, rītā pāvests un Romas kūrijas darbinieki noklausījās kapucīnu tēva Ranjero Kantalamessas Adventa laika pirmās pārdomas. To temats bija: „Es ticu uz Svēto Garu”. Balstoties uz „Credo” trešo daļu, sprediķotājs pievērsās dažiem Svētā Gara darbības aspektiem. Tā kā „Credo” apliecinām, ka Svētais Gars mums dod dzīvību, tad viņš jautāja: Kādu dzīvību Svētais Gars dod? Kur Viņš to dod? Kā Viņš to dod?

Pirmkārt, pr. Kantalamessa atgādināja, ka Svētais Gars ir Dievs un Viņš dod mums dievišķo, tas ir, paša Kristus dzīvi. Runa ir par „pārdabisku dzīvi”, bet nevis par „dabisku super-dzīvību” – viņš paskaidroja. Svētais Gars veido nevis Nīčes „pārcilvēku”, bet „jaunu cilvēku”. Šo jauno dzīvi mēs saņemam Kristībā, kas ir „atdzimšana no Svētā Gara” (Jņ 3,5), sakramentos, Dieva vārdā, lūgšanā, ticībā un ciešanās, ko pieņemam un panesam vienotībā ar Kristu. Svētais Gars mums dod dzīvību, liekot mūsos nomirt miesas darbiem. „Ja jūs miesas darbus Garā mērdēsiet, tad dzīvosiet”, raksta apustulis Pāvils (Rom 8,13).

Otrkārt, pieskaroties „Credo” apgalvojumam par to, ka Svētais Gars „paiet no Tēva un Dēla, un kopā ar Tēvu un Dēlu tiek vienlīdzīgi pielūgts un slavēts”, pr. Kantalamessa atzina, ka no visām trim dievišķajām Personām vismazāk pazīstam un mīlam tieši Svēto Garu. Tomēr arī Svētais Gars, kas ir trešā dievišķā Persona, ir Mīlestība. Tēvs mīl, Dēls tiek mīlēts, bet Svētais Gars, kurš ir Mīlestība, vieno Tēvu un Dēlu. Mums ir vieglāk domāt par Tēvu un Dēlu kā personām, bet attiecībā uz Svēto Garu tas nav nemaz tik viegli. Lai runātu par Dievu Tēvu, palīgā nāk filozofija, kas nodarbojas ar pirmcēloni. Lai runātu par Dēlu, izmantojam cilvēcisko analoģiju, tas ir, raugāmies uz cilvēku savstarpējām attiecībām, kā arī uz vēsturi, jo Vārds kļuva Miesa. Taču lai runātu par Svēto Garu, mums ir tikai atklāsme un pieredze. Sprediķotājs norādīja, ka Svēto Garu pilnībā izpratīsim tikai paradīzē. Pareizāk sakot, tur mēs būsim vienoti ar Viņu uz mūžu mūžiem.

Treškārt, sakot, ka Svētais Gars „ir runājis caur praviešiem”, pr. Kantalamessa paskaidroja, ka tādā veidā „Credo” norāda uz Viņa harizmātisko darbību. Patiesi, dažiem cilvēkiem Dievs piešķir pravietošanas dāvanu. „Svētie Dieva cilvēki runājuši, Svētā Gara iedvesmoti” (2 Pēt 1,21), raksta apustulis Pēteris.

Noslēdzot uzrunu, tēvs Ranjero Kantalamessa atgādināja, ka Svētais Gars ne tikai runāja caur praviešiem, bet Viņš runāja arī caur Jēzu un Viņš runā arī šodien caur Baznīcu. Par Svēto Garu vēstī ne tikai „Credo”. Gan Austrumos, gan Rietumos teoloģija, liturģija un ticīgo dievbijība kodolīgos ticības apgalvojumus ietērpa „miesā un asinīs”.

J. Evertovskis / VR