Pāvesta Franciska lūgšanu nodomi gada pēdējam mēnesim

Gada pēdējā mēnesī pāvests aicina lūgties par bērniem - karavīriem un Eiropas kontinenta atjaunotni. Gaidot Kristus dzimšanas svētkus, Francisks vispārējā lūgšanu nodomā piemin bērnus un pusaudžus, kuri kļuvuši par mūsdienu verdzības upuriem: «Lai visā pasaulē tiek izskausts bērnu – karavīru ieļaunojums!»

Pagājušā gada Ziemassvētku vēstījumā «Urbi et orbi» pāvests sacīja: «Tur, kur piedzimst Dievs, dzimst cerība; un tur, kur dzimst cerība, cilvēki no jauna atrod savu cieņu. Un tomēr šodien vēl aizvien daudziem vīriešiem un sievietēm ir atņemta viņu cilvēciskā cieņa, un, tāpat kā Bērns Jēzus, viņi cieš no aukstuma, nabadzības un cilvēku atstumšanas. Kaut mēs šodien spētu būt tuvi visneaizsargātākajiem, sevišķi, bērniem, kuri atrodas karavīru rindās, sievietēm, kuras cieš no vardarbības, kā arī cilvēku un narkotiku tirdzniecības upuriem».

Kongo Demokrātiskās Republikas bīskapiem adresētajā vēstulē, kas datēta ar 2014. gada 12. septembri, pāvests raksta, ka ar šausmām domā par «bērniem un pusaudžiem, kuri tiek izmantoti kā karavīri, lai nogalinātu savus līdzcilvēkus». 2015. gada 28. novembrī Ugandas galvaspilsētā Kampalā Francisks tikās ar jauniešiem. Starp jaunajiem cilvēkiem, kuri sniedza liecību, bija arī Emanuels Odonkonjero, viens no 60 tūkstošiem bērnu, kuri tika izmantoti kā karavīri Kunga Pretošanās armijā. Atbildot viņam, pāvests sacīja: «Es varu iedomāties, mēs visi varam iedomāties, cik daudz ir nācies izciest Emanuelam redzot savus draugus, kuri tika spīdzināti, pazemoti un nogalināti. Emanuels zināja, ja viņu noķers bēgšanas brīdī, zaudēs dzīvību. Tomēr viņš uzņēmās risku, paļāvās uz Dievu un bēga. Šodien viņš ir mūsu vidū kā sociālo zinātņu students. Mūsu dzīve ir kā sēkla, kas iemesta zemē mirst, lai nestu bagātīgus augļus», uzsvēra pāvests.

Savukārt evaņģēliskais lūgšanu nodoms decembrim attiecas uz Eiropas kontinentu: «Lai Eiropas tautas no jauna atklāj Evaņģēlija skaistumu, labumu un patiesību, kas piešķir dzīvei prieku un cerību!» Pāvests, kurš nāk no «tālas zemes», no Dienvidamerikas kontinenta, zina arī Eiropas tautu problēmas. Svētais tēvs rūpējas, lai tās atgrieztos pie savām kristīgajām, evaņģēliskajām saknēm, un no jauna atklātu to patieso nozīmi un vērtību.

2014. gada 25. novembrī Francisks ieradās Starsbūrā, lai apmeklētu Eiropas Parlamentu. «Eiropa, kas nespēj atvērties dzīves transcendentālajai dimensijai, ir Eiropa, kas lēnām zaudē savu dvēseli, – Eiropas pašreizējo stāvokli raksturoja pāvests. Viņš vēlreiz apliecināja Svētā Krēsla un Katoļu Baznīcas gatavību iesaistīties auglīgā, atklātā un caurspīdīgā dialogā ar Eiropas Savienības institūcijām. «Esmu pārliecināts, ja Eiropa apzināsies savas kristīgās saknes, tā kļūs stiprāka pret daudziem ekstrēmismiem, kādi uzliesmo mūsdienu pasaulē, arī tā lielā tukšuma dēļ, kas rodas, kad atmetam Dievu, un tas rada vardarbību,» – piebilda Francisks.

«Cieņa» bija atslēgas vārds, kas raksturoja pēckara atjaunošanās procesu. Cilvēka tiesību nozīmes izpratne ir gara un grūta ceļa rezultāts. Šodien Eiropas Savienības pienākums ir personas cieņas un tiesību aizstāvēšana gan iekšienē, gan attiecībās ar citām valstīm. Tas ir svarīgs uzdevums, jo vēl aizvien ir pārāk daudz situāciju, kurās cilvēki tiek uzskatīti par objektiem, kuru koncepciju, struktūru un spējas var ieprogrammēt, un, kad vairs nav vajadzīgi, vienkārši izmest, jo tie ir kļuvuši vāji, slimi un veci.

Pāvests atzina, ka šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga tādas cilvēka tiesību kultūras veicināšana, kas spētu saprātīgi vienot personisko un kopējā labuma aspektus. Transcendentālā cieņa ir ierakstīta dziļi cilvēka sirdī. Svētais tēvs atzina, ka šodien Eiropā neskaitāmi cilvēki jūtas vientuļi. Vientulību izraisa vecums, slimības, nabadzība, cerības un nākotnes perspektīvu trūkums. To redzam arī izmisušu imigrantu acīs, – sacīja pāvests. Pēdējos gados vērojams ne tikai Eiropas Savienības paplašināšanās process, bet arī neuzticība institūciju darbībai. Aizvien biežāk tiek runāts par Eiropas novecošanos, nespēku un attālināšanos no tiem lielajiem ideāliem, kas iedvesmoja vienotas kopienas dibinātājus. Šodien tie pievelk aizvien mazāk institūciju birokrātisko mehānismu dēļ. Egoistiskais dzīves stils rada arī vienaldzību pret to, kas notiek pasaulē, īpaši pieaugošo nadzības postu. Ar skumjām secinām, ka politiskajās debatēs dominē tehniski un ekonomiski jautājumi, novirzoties no patiesām rūpēm par cilvēku, kas ir mazs zobrats milzu mašīnā. Tās ir «atmešanas kultūras» un «agresīvā patēriņa» dramatiskās sekas, uzstājoties Eiropas Parlamentā, sacīja Francisks.

«Lai Eiropas tautas no jauna atklāj Evaņģēlija skaistumu, labumu un patiesību, kas piešķir dzīvei prieku un cerību!» Lai pāvesta Franciska evaņģēliskais lūgšanu nodoms decembrim kļūst par skaistu Ziemassvētku novēlējumu.

S. Krivteža / VR