Pāvests tiekas ar Itālijas Sociālās aizsardzības dienesta jauniešiem

Sestdien Romā varēja pamanīt daudzas jauniešu grupas spilgti zilos formas tērpos ar atstarotājiem. Katra tērpa mugurpusi rotāja uzraksts “Misericordie”. Tie bija puiši un meitenes, kas kalpo Itālijas Nacionālajā Sociālās aizsardzības dienestā. Šādi tērptus tos nesen varēja pamanīt arī starp gruvešiem Amatričē un citās zemestrīces skartajās Itālijas vidienes pilsētiņās. Šodien Sociālās aizsardzības dienesta jaunie brīvprātīgie darbinieki bija ieradušies vizītē pie pavesta.

Francisks aicināja sargāt cilvēkus no zemestrīces sekām, bet sargāt viņus arī no cilvēciskās zemestrīces, kas nāk no iekšienes, no mums pašiem, sargāt atgrūstos un atstumtos šai kultūrā, kurai tik ļoti patīk atmest cilvēkus. Svētais tēvs izteica prieku par tikšanos, kas notiek 15 gadus pēc tam, kad Itālijā tika nodibināts Sociālās aizsardzības dienests. Tajā darbojas jaunieši, kas pēc brīvas izvēles ir nolēmuši ziedot daļu sava laika un dzīves brīvprātīgai kalpošanai. Pāvests teica, ka beznosacījumu kalpošana ir bagātība, kas nes labumu ne tikai sabiedrībai, bet arī pašiem jauniešiem viņu izaugsmes ceļā.

“Jūs esat dārgs un dinamisks savas zemes spēks,” sacīja Francisks jaunajiem itāļiem, norādīdams, ka viņu devums ir nepieciešams, lai vairotu sabiedrības labumu, īpaši ievērojot visvājākos tās locekļus. Solidāra sabiedrība ir katras civilās kopienas mērķis, ja vien tā vēlas būt vienlīdzīga un brālīga. Sabiedrība tiek apkrāpta ikreiz, kad pasīvi vērojam, kā veidojas nevienlīdzība starp dažādām sociālajām sastāvdaļām, vai pasaules nācijām. Sabiedrība tiek apkrāpta, kad mazinās palīdzība visvājākajiem, kad tiek pieņemta draudīga bruņošanās loģika un līdzekļi ieguldīti ieročos. Pāvests to nosauca par īstu pašreizējā laika brūci, kur nabadzīgais paliek par traucēkli un tā vietā, lai pasniegtu viņam roku, viņš tiek ieslēgts savā nabadzībā.

Pāvests sacīja, ka šāda veida attieksme nodara ļaunumu sabiedrībai un kultūrai, ienesot tajā vienaldzības kritērijus un praksi, kas dzīvi padara nožēlojamāku ne tikai tiem, kas tiek diskriminēti,  atstumti un aizmirsti, bet arī tiem, kas diskriminē, atstumj un aizmirst. Tādi indivīdi paliek aizvērti sevī. Uzrunājot Sociālās palīdzības dienesta jauniešus, pāvests teica, ka viņi tiek aicināti veikt pravietisku funkciju, kas ir pretēja tikko minētajām perspektīvām, jo tā rāda, ka ir iespējams domāt un darboties citādi.

Ievērojot cilvēciskās ekoloģijas kritēriju, Francisks pieminēja ne vien cilvēka, bet arī vides aizsardzību. Kā otru rīcības aspektu, kuram būtu jāatvēl īpaša loma sirdī, pāvests izcēla palīdzību bēgļiem un migrantiem. Viņš aicināja steigties tiem palīgā un vēlāk veicināt viņu integrāciju sabiedrībā. “Itālija,” teica Francisks, “šai darbā ir iesaistījusies teicamā veidā un tā ir piemērs”. “Paldies par to, ko dara Itālija!” sacīja Romas bīskaps. Līdzīgā veidā viņš pateicās par palīdzību zemestrīcē cietušajiem, kā arī par to, ka brīvprātīgie Sociālās aizsardzības dienesta jaunieši dažādās dzīves situācijās ir atbalsts bērniem, pusaudžiem, invalīdiem un citiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība.

Svētais tēvs novēlēja, lai viņa šīsdienas viesi turpina iet pa ceļu, kas dzīvei piešķir patieso nozīmi. Šis ceļš ir kalpošanas ceļš, kuru ejot, kā uz piemēru ir iespējams raudzīties uz Jēzu. Viņš sevī atvēlēja vietu citiem līdz pat dzīvības atdošanai par tiem.

I. Šteinerte/VR