Iznākusi pāvesta apustuliskā vēstule "Žēlsirdība un nožēlojamā"

„Žēlsirdība un nožēlojamā” (Misericordia et misera) – ar šādu nosaukumu klajā nākusi pāvesta Franciska jaunā apustuliskā vēstule. Tā ir adresēta visai Baznīcai ar mērķi palīdzēt tās locekļiem izdzīvot žēlsirdību tikpat intensīvā veidā arī turpmāk, proti, noslēdzoties Dieva žēlsirdībai veltītajam jubilejas gadam. Vēstule ir šī Jubilejas gada sava veida turpinājums jeb mūsu nākotnes ceļa rādītājs.

Dokuments tika parakstīts svētdien, 20. novembrī, pēc Žēlsirdības jubilejas gada noslēguma Svētās Mises, bet pirmdien Vatikāna preses zālē notika tā prezentācija. Vārdus „žēlsirdība” un „nožēlojamā” pāvests pārņēma no svētā Augustīna, ko viņš lietoja, lai aprakstītu Jēzus satikšanos ar laulības pārkāpēju (sal. Jņ 8, 1-11). Šie vārdi ļoti skaidri parāda, ar kādu mīlestību Dievs nāk pretī grēciniekam. Žēlsirdība Baznīcas dzīvē nav iestarpinājums – uzsver Francisks. Žēlsirdība ir pati esence, kas ļauj atklāties Evaņģēlija patiesībai. Viss atklājas žēlsirdībā. Viss atrisinās Tēva žēlsirdīgajā mīlestībā – viņš raksta.

Vairāk nekā 10 lappuses garā apustuliskā vēstule sastāv no 22 paragrāfiem. Tajos pāvests runā par piedošanu, prieku, pateicību, žēlsirdības svinēšanu caur sakramentiem, Dieva Vārda klausīšanos, mierinājumu, atjaunotni un brīvību, ko mums sniedz žēlsirdība, par žēlsirdības konkrētiem žestiem, par tās sociālo raksturu, par dažādām Žēlsirdības gada iniciatīvām un citiem jautājumiem. Svētais tēvs norāda, ka minētais Evaņģēlija fragments ir tikko aizritējušā Jubilejas gada ikona. Šis gads ir noslēdzies, bet mēs turpināsim svinēt un izdzīvot žēlsirdību savās kopienās.

Pāvests skaidro, ka žēlsirdība ir no mīlestības izrietoša konkrēta rīcība, kad cilvēks, saņemot piedošanu, tiek pārveidots. Debesu Tēvs mums to dāvā brīvi, tādējādi izmainot mūsu dzīvi. Dieva žēlsirdība ir mūžīga. Evaņģēlijā minētā sieviete saņēma piedošanu, kas ir Tēva mīlestības visspožākā zīme. Pateicoties saņemtajai piedošanai, laulības pārkāpēja jutās atbrīvota un laimīga. „Neviens no mums nevar izvirzīt žēlsirdībai nekādus nosacījumus”, uzsver Francisks. Mums ir jātic dievišķās žēlastības spēkam pat vissmagākajos gadījumos, kad gribētos turēties pie likuma burta un ņemt vērā tikai taisnīgumu. Aizverot dievnamu Svētās durvis, pāvests atklāj „žēlsirdības laiku”. Tā pirmā konkrētā zīme, kas iedrošina uzticīgi, priecīgi un ar entuziasmu izdzīvot žēlsirdību, ir Pasaules nabagu dienas iedibināšana. Šī diena visā Baznīcā tiks atzīmēta Parastā liturģiskā laika 33. svētdienā. Tādā veidā Svētais tēvs vēlas palīdzēt katram kristietim un visām kristīgajām kopienām pievērst lielāku uzmanību Evaņģēlija „sirdij”, proti, nabadzībai.

Pasaules nabagu diena ir viena no četrām galvenajām iniciatīvām, ko pāvests pasludina savā apustuliskajā vēstulē „Misericordia et misera”. Trīs citas iniciatīvas ir sekojošas: pirmkārt, no šī brīža visiem priesteriem tiek piešķirta vara dot grēku piedošanu tiem, kuri jebkādā veidā ir saistīti ar aborta grēku; otrkārt, Žēlsirdības misionāri, ko Svētais tēvs izsūtīja Jubilejas gada Lielajā gavēnī, aizvien turpinās savu kalpojumu; treškārt, ticīgajiem, kuri apmeklēs Svētā Pija X brālību un ies pie grēksūdzes pie šīs brālības priesteriem, saņemtā grēku piedošana būs spēkā esoša arī turpmāk, tas ir, noslēdzoties Jubilejas gadam. Runājot par abortu, pāvests no vienas puses atkārtoti uzsver, ka tas ir smags grēks, jo tiek iznīcināta nevainīga dzīvība, no otras puses viņš atgādina, ka nav tāda grēka, ko Dievs savā žēlsirdībā nevarētu piedot, ja vien cilvēks steidzas pie Viņa ar nožēlas pilnu sirdi.

Savukārt, runājot par Izlīgšanas sakramentu, Francisks atgādina, ka ir svarīgi, lai tam atkal tiktu ierādīta centrālā vieta kristieša dzīvē. Grēksūdzē mēs piedzīvojam Debesu Tēva apskāvienu un atgūstam savu Dieva bērnu cieņu. Priesterus viņš aicina būt atvērtiem pret visiem, tēvišķīgiem un mīlošiem, neraugoties uz grēka smagumu, rūpīgiem pret grēcinieku, lai palīdzētu tam apzināties padarītā ļaunuma smagumu, skaidriem morālo principu izklāstīšanā, gataviem palīdzēt ticīgajiem pacietīgi iet gandarīšanas ceļu, gudriem un tālredzīgiem, izvērtējot katru atsevišķu gadījumu, kā arī nesavtīgiem, dāvājot piedošanu, kas ir no Dieva. Ģimenes, kuras piedzīvo grūtības, pāvests aicina raudzīties uz visām problēmām caur Dieva mīlestības prizmu, jo Dievs nekad nepagurst mums palīdzēt un mūs atbalstīt. „Lūk, tas ir žēlsirdības laiks”, iesaucas pāvests, aicinot vienmēr raudzīties uz priekšu un apzināties, ka Jubilejas gads bija tikai jauns sākums jeb izejas punkts.

J. Evertovskis / VR