2016-11-11 15:50:00

Pāvests lūdz piedošanu bezpajumtniekiem


Šīs nedēļas nogalē Vatikānā notiek bezpajumtniekiem veltītās jubilejas pasākumi. Dieva žēlsirdības gada noslēgumā Romā ieradās sabiedrības atstumtie cilvēki no Francijas, Vācijas, Portugāles, Anglijas, Spānijas, Polijas, Itālijas un daudzām citām zemēm. Piektdien 4 tk. svētceļnieku pulcējās Pāvila VI zālē, lai tiktos ar pāvestu, bet svētdien viņi piedalīsies Franciska vadītajās Euharistijas svinībās.

Lai gan tikšanās ar Svēto tēvu bija paredzēta 11. novembra pusdienlaikā, bezpajumtnieki ieradās Vatikānā jau no paša rīta. Viņiem bija iespēja dzirdēt dažādus mūzikas atskaņojumus, vairākas liecības, kā arī redzēt kāda austriešu cirka mākslinieka uzstāšanos. Liecību sniedza viens Šveices gvardes karavīrs, māsa Faustīne, bijušais bezpajumtnieks un šizofrēnijas slimnieks Kristians no Francijas un Roberts no Polijas.

Kristians, kurš vairākus gadus dzīvoja uz ielas, apliecināja, ka labais Dievs vienmēr ir bijis ar viņu un tas viņam ir devis lielu spēku pārvarēt visas grūtības gan ieslodzījumā un slimībā, gan arī brīvībā. Viņš lūdza Svēto tēvu aizvien turpināt iestāties miera labā. Roberts norādīja, ka pāvesta vēlme tikties ar bezpajumtniekiem liecina par šo cilvēku vērtību. Arī pret bezpajumtniekiem ir pienākums izturēties ar cieņu, bet nevis rādīt uz viņiem ar pirkstu tāpēc, ka dzīve viņiem ir sagādājusi pārbaudījumus. „Kā cilvēki mēs neatšķiramies no pasaules varenajiem”, viņš sacīja. Roberts, kurš savā laikā dzīvoja tālu no Dieva un no kristīgajām vērtībām, tagad apliecināja, ka ticība dara brīnumus. Pateicoties citu cilvēku atbalstam, viņš ieticēja sev un iemīlēja Dievu. Tādā veidā viņa dzīve atguva patieso skaistumu.

„Mēs neatšķiramies no pasaules varenajiem”, atkārtojot bijušā poļu bezpajumtnieka vārdus, savā uzrunā sacīja pāvests. „Mēs ejam uz priekšu ar savām vēlmēm un sapņiem. Dažu vēlmju dēļ mums nākas ciest, bet citas liek mums sapņot”. Francisks atgādināja, ka Evaņģēlija vēsts kodols ir nabadzība. Tie, kuriem nav jumta virs galvas, savā ziņā pamudina mūs nemeklēt sev apmierinājumu. Viņi mudina mūs sapņot un tiekties pēc tā, kas ir Evaņģēlija kodols. Pievēršoties iekšējā miera jautājumam, pāvests pieskārās cita veida nabadzībai, tas ir, karam, kas sēj iznīcību. „Mūsu pasaulei ir vajadzīgs miers, mūsu Baznīcai un citām reliģijām ir vajadzīgs miers. Reliģijas mums palīdz vairot mieru”, viņš sacīja.

Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs kārtējo reizi pārsteidza ar savu pazemību un vienkāršību. Klātesošajiem audiences dalībniekiem viņš sacīja: „Es pateicos jums par to, ka mani apmeklējāt. Es pateicos tiem, kuri sniedza liecības. Bez tam, es lūdzu jums piedošanu, ja, gadījumā, kādu reizi esmu jūs apvainojis vai nu ar vārdiem, vai nepasakot to, ko būtu bijis jāpasaka. Piedodiet to kristiešu vārdā, kuri nelasa Evaņģēliju tāpēc, ka tā vēsts kodols ir nabadzība. Es lūdzu jums piedošanu par to, ka kristieši, satiekot nabagu, pagriež savu skatienu uz otru pusi. Piedošanu!”

Pāvests piebilda, ka šo nabagu piedošana Baznīcas locekļiem, kuri viņus negrib redzēt un neredz, ir kā svētītais ūdens, kas palīdz kļūt tīrākiem. Katrā nabagā mēs esam aicināti saskatīt pašu Dievu, kurš kļuva nabags, lai būtu mums līdzās un pavadītu mūs visas mūsu dzīves ceļā. Tikšanos Svētais tēvs noslēdza ar lūgšanu par to, lai Dievs dod mums visiem spēku un prieku, lai māca mūs sapņot, ka varētu skatīties uz priekšu, lai māca mūs būt solidāriem, jo visi esam brāļi, un lai palīdz mums aizstāvēt savu cieņu.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.