Kāpēc pāvests piedalās Reformācijas atceres pasākumos Zviedrijā?

Pāvests Francisks uzsāka divu dienu vizīti Zviedrijā, lai piedalītos Reformācijas 500. gadadienas atceres pasākumos. Daži šo atceri un vizīti uztver kā vēsturisku notikumu, jo runa ir par kopīgu Zviedrijas luterāņu Baznīcas un katoļu Baznīcas pasākumu. Pirms 100 gadiem vēl pat iedomāties nevarēja, ka Reformācijas gadadienu varētu atzīmēt kopīgi. Šodienas notikums ir pēdējo 50 gadu laikā noietā dialoga ceļa starp luterāņiem un katoļiem auglis. Tā kā šo pāvesta ceļojumu ne visi uztver viennozīmīgi, tad vispirms būtu noderīgi atgādināt, kādā garā tiek atzīmēta Reformācijas atcere. Šoreiz nav runa par kristiešu šķelšanās svinēšanu. Pāvests nebrauc svinēt Reformāciju. Atceres mērķis ir nožēlot gadsimtu gaitā pieļauto ļaunumu un pateikties par to, kas katoļiem un luterāņiem ir kopīgs, proti, par Kristus Evaņģēlija dāvanu. Pie tam jāņem vērā, ka, lai šī Evaņģēlija sludināšana būtu ticama, ir vajadzīga kopīga liecība. Pāvests un luterāņu līderi vēlas uzsvērt tieši šo dimensiju – kopā darboties un iet uz priekšu, konkrēti stāties pretī daudzajiem mūsdienu pasaules izaicinājumiem, tas ir, iestāties miera labā, stāties pretī klimata izmaiņām un sniegt atbalstu migrantiem. Sekularizētajā sabiedrībā kopīgai liecībai ir ļoti liela nozīme. Katoļu Baznīcas un pāvesta piedalīšanās Reformācijas atceres gadadienā nenozīmē sašķeltības elementu ignorēšanu vai aizēnošanu, bet gan vienojošo faktoru labāku novērtēšanu.

J. Evertovskis / VR