Zviedrija: aicinājums ievērot migrantu bērnu tiesības attīstīties garīgi

Tikai 2015. gadā vien Zviedrijā ir ieradušies ap 35 tūkstoši mazgadīgo migrantu. Viņi nāk galvenokārt no Afganistānas, Sīrijas, Irākas, Somālijas, Eritrejas un Etiopijas. Zviedrijas Sociālo lietu ministrija ir veikusi studijas par nacionālās likumdošanas atbilstību Univerisālajai Bērnu tiesību konvencijai, taču, kā uzskata Zviedrijas Baznīcu padome, šais studijās iztrūkst skaidra definīcija par reliģiju un garīgo attīstību. Uzsverot, ka arī migrantu bērniem pieder tiesības būt atbalstītiem viņu garīgajā un reliģiskajā attīstībā, padome, kas sastāv no 13 kristīgajām denominācijām, norāda, ka valsts līmenī veiktās studijas paver ceļu divdomīgai interpretācijai attiecībā uz to, vai šī attīstība ieceļotāju bērniem tiks nodrošināta sociālās aprūpes vietās.  

“Vai sociālajām struktūrām tiks dota autorizācija rūpēties par bērnu reliģisko un garīgo attīstību?” jautā Baznīcu padomes parstāvji. “Vai viņiem pietiks kompetences arī tad, ja bērni nāk no atšķirīgām vidēm?” Baznīcu padome uzsver, ka valstij, ja vien tā vēlas adekvāti ievērot migrantu bērnu tiesības, ir jāattīsta sadarbība ar dažādu reliģiju pārstāvjiem, lai Zviedrijas likumdošanā pilnīgā veidā atspoguļotos Universālās Bērnu tiesību konvencijas prasības.

I. Šteinerte/VR