PJD – brālības mozaīka pasaulē, kur valda "fragmentārais karš"

Pēc dažu nedēļu ilga pārtraukuma, 3. augustā, Francisks atsāka vispārējo audienču vadīšanu. Sakarā ar vasaras svelmi, kāda šobrīd valda Romā, audience notika Pāvila VI zālē. Tomēr šī lielā zāle bija par mazu, lai uzņemtu visus svētceļniekus no daudzām valstīm. Tie, kuri netika zālē, audiences norisei sekoja Sv. Pētera laukumā izvietotajos televīzijas ekrānos. Pa ceļam uz radio satiku daudzus jauniešus no Polijas un Indijas, kuri pirms dažām dienām bija piedalījušies Pasaules Jauniešu dienu svinībās Krakovā. 

Francisks dalījās iespaidos par savu nesen veikto vizīti Polijā. Viņš atgādināja, ka ceļojuma galvenais mērķis bija piedalīties Pasaules Jauniešu dienu svinībās. Šie ticības svētki notika divdesmit piecus gadus pēc vēsturiskās tikšanās Čenstohovā.

Šajos divdesmit piecos gados ir notikušas lielas pārmaiņas ne tikai Polijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un šīs Pasaules Jauniešu dienas ir kļuvušas par pravietisku zīmi Polijai, Eiropai un visai pasaulei, uzsvēra Francisks. Jaunā paaudze – svētā Jāņa Pāvila II ieviesto Pasaules Jauniešu dienu mantiniece un turpinātāja, ar prieku atsaucās aicinājumam un deva cerības zīmi, ko sauc par brālību. Jo pasaulei, kas šodien atrodas "kara stāvoklī", ir ļoti vajadzīga brālība, vajadzīgs tuvums, vajadzīgs dialogs, vajadzīga draudzība, vajadzīgs miers, piebilda pāvests.

Turpinot uzrunu, Svētais tēvs uzsvēra, ka tikšanās Krakovā bija dažādu valodu un kultūru pārstāvju svētki. Jaunieši ieradās ar saviem ievainojumiem, ar saviem jautājumiem, bet pirmām kārtām ar savu lielo tikšanās prieku. Viņiem kārtējo reizi bija izdevies izveidot brālības mozaīku, atzina pāvests.

Francisks pakavējās atmiņās arī par savu vizīti Jasnoguras sanktuārijā Čenstohovā. Dievmātes ikonas priekšā mēs dziļāk apzināmies šīs tautas, kuras vēsture ir nesaraujami saistīta ar Kristus Krustu, ceļojuma garīgo nozīmi, uzsvēra pāvests. 

“Šajā vietā varam pieskarties Dieva svētās un uzticīgās tautas ticībai, kas stiprina cerību caur pārbaudījumiem un vairo savu gudrību, saglabājot līdzsvaru starp tradīcijām un jauninājumiem, starp pagātni un nākotni. Šodien Polija atgādina visai pasaulei, ka nevar būt kontinenta nākotnes bez vērtībām, kas balstās uz cilvēka kristīgo redzējumu. Starp šīm vērtībām ir arī žēlsirdība, kuras īpašie apustuļi bija svētā Faustīne Kovaļska un svētais Jānis Pāvils II.”

Runājot par savas vizītes globālo perspektīvu, pāvests uzsvēra, ka šodien pasaules priekšā stāv nopietns izaicinājums. Runa ir par tā saukto “fragmentāro karu”. Francisks pauda pārliecību, ka klusums, kāds valdījis Aušvicas-Birkenavas nometnes apmeklējuma laikā, cilvēkus uzrunāja vairāk nekā vārdi, un atzina, ka šajā klusumā viņš esot lūdzies par visiem vardarbības un kara upuriem.

Uzrunas noslēgumā pāvests pateicās Polijas prezidentam un valdībai, Krakovas arhibīskapam un Polijas bīskapiem, jauniešiem un visiem tiem, kuri bija aktīvi iesaistījušies šo grandiozo svētku organizēšanā un norisē.

Francisks pateicās arī mediju pārstāvjiem par pašaizliedzīgo darbu. Īpašā veidā viņš pieminēja Annu Mariju Jakobini, itāļu žurnālisti, kura Pasaules Jauniešu dienu laikā negaidīti nomira.

Francisks sirsnīgi apsveica arī brazīliešu tautu, sevišķi Riodežaneiro pilsētas iedzīvotājus, kas viesmīlīgi uzņem sportistus un līdzjutējus no visas pasaules sakarā ar Vasaras Olimpiskajām spēlēm. Pāvests novēlēja, lai sabiedrībā, kas slāpst pēc miera, iecietības un samierināšanās, olimpisko spēļu gars iedvesmo visus, sportistus un skatītajus, veikt “labo cīņu”, par kuru runā apustulis Pāvils, un palīdz veidot miera un solidaritātes civilizāciju, pamatojoties uz atzinumu, ka mēs visi esam vienas ģimenes locekļi.

Francisks apsveica Dziesmu un deju festivāla dalībniekus, atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Pāvests atgādināja, ka 4. augustā Baznīca svin svētā Jāņa Marijas Vianeja liturģiskos svētkos. Viņš ir priesteru un draudžu prāvestu aizbildnis.

4. augustā pāvests dosies uz Asīzi, lai Svētās Marijas Eņģeļu bazilikā piedalītos Porciunkulas jeb Piedošanas svētkos. Kā pats atzina, tā būs vienkārša, bet reizē ļoti nozīmīga vizīte, jo notiks Žēlsirdības jubilejas gadā. Pāvests aicināja klātesošos atbalstīt viņu ar savām lūgšanām.

S. Krivteža / VR