2016-07-25 14:47:00

Lūgšana ir pirmais un galvenais mūsu "darbarīks"


Kāda ir labas lūgšanas atslēga? Kādas ir mūsu pamatvajadzības, pēc kurām mums vajadzētu lūgt? Kas ir pats galvenais, ko mums no Dieva būtu jālūdz? Tie ir jautājumi, uz kuriem saņemam atbildi, klausoties pāvesta uzrunu, ko viņš adresēja svētdien Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sanākušajiem ticīgajiem. Svētais tēvs aicināja pilnīgi paļauties uz Dievu un būt neatlaidīgiem lūgšanā, jo Dievs pats ir apsolījis, ka tie, kuri lūdz, saņem, kuri meklē, atrod, un kuri klauvē, tiem tiek atvērts.

Svētdienai veltītajā Lūkasa evaņģēlija fragmentā (sal. Lk 11, 1-13) lasām, ka mācekļi prasa Jēzum: „Kungs, māci mūs lūgties”. Jēzus viņiem atbild: „Kad jūs lūdzaties, sakiet: Tēvs…”. Pāvests paskaidroja, ka šis vārds „Tēvs” ir paša Jēzus lūgšanas „noslēpums” un „atslēga”, ko Viņš mums dod, lai arī mēs varētu izveidot uzticības pilnu dialogu ar Debesu Tēvu. Uzrunai „Tēvs” Jēzus pievieno divus lūgumus: „…svētīts lai top Tavs vārds un lai atnāk Tava valstība”. Tātad, kristīgi lūgties nozīmē atvēlēt pirmo un galveno vietu savā dzīvē Dievam – norādīja Francisks. Lūgties nozīmē ļaut, lai Dievs mūs svētdara, lai Viņa mīlestība piepilda mūsu dzīvi un lai, tādējādi, izplatās Viņa valstība.

Lūgšanā „Tēvs mūsu”, ko Jēzus māca saviem sekotājiem, izskan trīs citi lūgumi, kuros ir ietvertas mūsu dzīves trīs pamatvajadzības. Tā ir vajadzība pēc maizes, pēc piedošanas un pēc palīdzības kārdinājumos. „Mēs nevaram dzīvot bez maizes, mēs nevaram dzīvot bez piedošanas un mēs nevaram dzīvot, nesaņemot Dieva palīdzību kārdinājumos”, uzsvēra Svētais tēvs. „Maize, ko Jēzus liek mums lūgt, ir nevis liekā maize, bet tā, kas mums ir nepieciešama. Tā ir svētceļnieku maize. Tā ir maize, ko nav jākrāj un nav jāiznieko. Tā ir tādā daudzumā, lai neapgrūtinātu mūsu soļus. Piedošana vispirms ir tā, ko mēs paši saņemam no Dieva. Tikai tad, kad apzināsimies, ka esam grēcinieki, kuri no bezgalīgās Dieva žēlsirdības esam saņēmuši piedošanu, būsim spējīgi veikt konkrētus brālīgas izlīgšanas žestus. Ja kāds nejūtas kā piedošanu saņēmis grēcinieks, nekad nespēs spert piedošanas un izlīgšanas soli. Viss sākas sirdī, kur sajūtamies kā piedošanu saņēmušais grēcinieks. Pēdējā lūgumā „neieved mūs kārdināšanā” tiek izteikta mūsu stāvokļa apziņa. Mēs vienmēr tiekam pakļauti ļaunā un samaitātības kārdinājumiem. Mēs visi zinām, kas ir kārdinājums”.

Turpinājumā pāvests atgādināja, ka Jēzus aicina mūs pilnīgi paļauties uz Dievu, kurš ir mūsu visu Tēvs. Viņš zina mūsu vajadzības labāk nekā mēs, bet grib, lai stādām tās Viņam priekšā droši un neatlaidīgi, jo tādā veidā mēs ņemam dalību Viņa pestīšanas darbā. Lūgšana ir pirmais un galvenais „darbarīks”, kas atrodas mūsu rokās – uzsvēra Francisks. Dievs grib, lai mēs lūgtu Viņu neatlaidīgi ne tāpēc, lai Viņu pārliecinātu, bet lai mēs paši nostiprinātos ticībā un pacietībā, tas ir, lai mēs cīnītos kopā ar Dievu par to, kas mums ir patiesi svarīgs un vajadzīgs. Vissvarīgākā lieta, ko esam aicināti izlūgt, ir Svētais Gars! Kam Viņš mums ir vajadzīgs? – jautāja Francisks. Svētais Gars mums ir vajadzīgs tādēļ, lai mēs savu dzīvi dzīvotu gudri un ar mīlestību, un spētu izpildīt Dieva gribu.

Sakarā ar pēdējās dienās Minhenē un Kabulā notikušajiem vardarbības un terora aktiem, pāvests izteica līdzjūtību visiem upuru tuviniekiem un ievainotajiem. Viņš aicināja ticīgos pievienoties viņam lūgšanā un atgādināja, ka, jo nepārvaramākas liekas grūtības un jo tumšākās krāsās iezīmējas nākotnes perspektīvas attiecībā uz mieru un drošību, jo neatlaidīgākai jābūt mūsu lūgšanai.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Francisks aicināja ticīgos pavadīt savās lūgšanās viņu un Pasaules Jauniešu dienu dalībniekus. Šajās dienās jaunieši no visas pasaules, tai skaitā, no Latvijas, ierodas Krakovā. Svētais tēvs atgādināja, ka jau trešdien arī viņš turp dosies, lai, kā pats teica, „satiktu šos jauniešus un jaunietes, un kopā ar viņiem un par viņiem, ar sv. Jāņa Pāvila II aizbildniecību, svinētu Žēlsirdības jubileju”. Francisks jau tagad pateicās visiem, kuri uzņem šos jauniešus, kā arī sveicināja visus tos, kuri, nevarēdami aizbraukt uz Poliju, sekos līdzi Pasaules Jauniešu dienu svinībām, izmantojot medijus. „Būsim visi vienoti lūgšanā!”, mudināja pāvests.

J. Evertovskis / VR

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.