2016-06-28 18:57:00

Romā ieradusies Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta delegācija


Saskaņā ar jau nostiprinājušos tradīciju, Romā uz svēto Pētera un Pāvila svētkiem ir ieradusies  delegācija no Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta. Pāvests pieņēma delegācijas locekļus vizītē, pateicās par viņu klātbūtni un aicināja izteikt pateicību arī Viņa Svētībai patriarham Bartolomejam un Svētajai Sinodei par pareizticīgo brāļu atsūtīšanu uz Romu, lai kopā dalītos svinību priekā.

Uzrunā pāvests atgādināja, ka šogad svinības notiek Žēlsirdības Jubilejas gada ietvaros. „Esmu vēlējies pasludināt jubileju kā izdevīgu laiku, kurā kontemplēt Kristū atklāto Tēva bezgalīgās mīlestības noslēpumu, kā arī, lai stiprinātu un darītu efektīvāku mūsu liecību par šo noslēpumu,” pastāstīja pāvests delegācijas locekļiem. Viņš atgādināja, ka svētie Pēteris un Pāvils savā dzīvē ir pieredzējuši lielu grēku un vēlāk lielu Dieva žēlsirdības spēku. Pēteris, kurš noliedza savu Skolotāju, un Pāvils, kurš vajāja dzimstošo Baznīcu, kļuva par nenogurdināmiem evaņģelizētājiem un bezbailīgiem Kristū dotās Dieva pestīšanas lieciniekiem. Sekojot viņu piemēram, Baznīca, kas sastāv no grēciniekiem un kas ir atpirkti caur Kristību, visos laikos ir turpinājusi sludināt to pašu Dieva žēlsirdības vēsti.

Pāvests atzīmēja, ka svinot apustuļu svētkus, kristieši atceras piedošanas un žēlastības pieredzi, kas vieno visus tos, kuri tic Kristum. „Atzīstot, ka Dieva žēlsirdības pieredze ir saikne, kas vieno, nozīmē, ka arī mūsu attiecībās žēlsirdība ir nemitīgi jānosprauž par kritēriju un mēru,” teica pāvests pareizticīgajiem brāļiem.

 „Ja vēlamies kopā sludināt Dieva žēlsirdības brīnumus pasaulei, mēs nedrīkstam dot vietu sāncensības, neuzticības un naida jūtām un attieksmei,” sacīja pāvests. Viņš pateicās Dievam, ka šogad aprīlī ir bijusi izdevība satikt dārgo brāli Bartolomeju kopā ar Atēnu un visas Grieķijas arhibīskapu Hieronimu II Lesbo salas apmeklējuma laikā, un būt kopā ar bēgļiem un migrantiem. „Redzot vīriešu, sieviešu un bērnu sejas, kuras aizēno neskaidrība par nākotni, uzklausot viņu pieredzi un lūdzoties jūras krastā, kas prasījusi tik daudzu nevainīgu cilvēku dzīvības, guvām spēcīgu un aizkustinošu pieredzi,” teica Francisks. Viņš atzīmēja, ka Svētā Gara vadībā ir nobriedusi atziņa, ka uz pareizticīgajiem un katoļiem gulstas kopīga atbildība pret tiem, kam ir vajadzīga palīdzība. Šī uzdevuma uzņemšanās ir pienākums jau kristīgās identitātes dēļ. Pāvests iedrošināja veikt jebkādu sadarbības formu, kalpojot cietošajai cilvēcei.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.