2016-06-27 14:14:00

Pāvesta vizīte Armēnijā – pamudinājums veicināt mieru un ekumenisko dialogu


Svētdien, 26. jūnijā, pulksten 20.30 pēc Itālijas laika lidmašīna ar pāvestu, Vatikāna delegāciju un akreditētajiem žurnālistiem nosēdās Romas Ciampino lidostā. Pirms nekā atgriezties Vatikānā, kā jau ierasts, Francisks devās uz Svētās Marijas Lielāko baziliku, lai pateiktos Dievmātei par vizītes labo iznākumu. Jau tās pašas dienas pievakarē mikroblogošanas vietnē Twitter Svētais tēvs ierakstīja šādus vārdus: „Es esmu priecīgs, ka varēju apmeklēt Armēniju, kas bija pirmā zeme, kura pieņēma kristīgo ticību, un pateicos visiem par uzņemšanu”.

Atskatoties uz notikušo, Vatikāna preses dienesta vadītājs, tēvs Federiko Lombardi uzsvēra, ka pāvesta klātbūtne bija sava veida miera „vēstījums” visam reģionam, un izteica cerību, ka tas tiks izprasts un novērtēts. Pr. Lombardi norādīja uz dažiem ceļojuma galvenajiem aspektiem, kas vainagojās lieliem panākumiem. Pirmkārt, var runāt par pāvesta tikšanos ar armēņu tautu, kura ļoti novērtēja Svētā tēva tuvumu un tās vēstures un kristīgās tradīcijas izpratni no viņa puses. Otrkārt, kā tāds trīs dienu ilgās vizītes apzīmogojums bija pāvesta Franciska un katolikosa Karekina II kopīgi parakstītā deklarācija. Gan dokuments, gan arī Svētā tēva uzrunas ir spēcīgs pamudinājums turpināt veicināt ekumenisma dialogu, lai aizvien vairāk tuvotos kristiešu vienotībai. Treškārt, pāvesta ierašanās bija iedrošinājums arī armēņu katoļiem, kuru kopiena ir neliela, bet ļoti dzīva un labi integrējusies sabiedrībā. Franciska vizīte bija lieli svētki ne tikai tiem, katoļticīgajiem, kuri dzīvo Armēnijā, bet arī tiem, kuri atrodas diasporā un jūtas cieši saistīti ar savu tēvzemi. Uz tikšanos ar Svēto tēvu sabrauca ļoti daudz armēņu no dažādām pasaules malām. Tie bija gan Romas katoļu Baznīcas locekļi, gan Armēņu apustuliskajai Baznīcai piederīgie ticīgie.

Runājot par pagājušā gadsimta sākuma armēņu tautas traģiskajiem notikumiem, pāvests ne tikai lietoja vārdus „slaktiņš” vai „Lielais ļaunums”, bet arī – terminu „genocīds”, uz ko kritiski reaģēja Turcija. Šīs valsts vicepremjers izteicās, ka pāvests vadās pēc „krustnešu mentalitātes”. Noliedzot vēstures patiesību, viņš pauda nožēlu par pāvesta sacīto. Šajā sakarā tēvs Federiko Lombardi paskaidroja, ka, ja Svētā tēva uzrunas lasām vērīgi, tad varam saprast, ka kritikai nav vietas. Svarīgi, ar kādu nodomu pāvests to ir sacījis – teica jezuīts. Viņam, protams, nebija nekāda nodoma, kas saistītos ar reliģiju karu, bet, balstoties uz pagātnes notikumiem un atzīstot savā laikā izraisītās ciešanas, viņš gribēja atgādināt, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos nākotnē. Lai nevajadzētu piedzīvot šādas ciešanas un lai netiktu pārkāptas cilvēktiesības, tai skaitā, tiesības uz dzīvību – uzsvēra Vatikāna preses dienesta vadītājs.

Raugoties uz vizīti Armēnijā kopumā, var teikt, ka pāvesta ceļojums pie armēņu garīguma avotiem deva iespēju apliecināt to, ka Romas katoļu Baznīca un Armēņu apustuliskā Baznīca grib aizvien vairāk viena otrai tuvoties un to arī reāli dara.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.