Oktobrī Baznīcai būs septiņi jauni svētie

Pirmdienas, 20. jūnija, konsistorija laikā pāvests paziņoja, ka šī gada 16. oktobrī notiks piecu svētīgo kanonizācijas svinības. Jauno svēto vidū būs divi franči, viens spānis un divi itāļi. Jau iepriekš tika ziņots par divu citu svētīgo kanonizāciju. Viens ir 15 gadus vecais meksikāņu jaunietis Hozē Sančezs del Rio, kurš 1928. gadā mira mocekļa nāvē, bet otrs – argentīniešu priesteris Hozē Gabriels del Rozario Bročero, kurš nomira 1914. gadā. Kopā Baznīcai būs septiņi jauni svētie.

Plašāk pazīstama ir franču tautības klostermāsa Elizabete no Svētās Trīsvienības, kura dzīvoja no 1880. līdz 1906. gadam. Viņa iestājās Karmela klosterī 21 gada vecumā. Elizabete gribēja, lai viņas dzīve būtu slavas dziesma Kungam, un izvēlējās pilnībā atdot sevi Trīsvienīgā Dieva mīlestībai. Viņa pieņēma šādu klostermāsas vārdu, lai visu mūžu iedziļinātos Trīsvienības noslēpumā, to labāk atklātu un piedzīvotu. Karmelīte ir teikusi, ka katrs kristītais bauda Debesis jau savā sirdī, jo līdz ar Kristību mūsos mājo Svētā Trīsvienība.

Elizabete ar savas dzīves piemēru atklāj praktisku veidu, kā īstenot dzīvi Dievā un atrasties Debesīs pat ārēji nospiedošos apstākļos. Viņa nomira no smagas slimības ļoti jauna – 26 gadu vecumā. Arī viņas ceļš uz Karmelu nebija viegls, jo viņas dzīve bija pakļauta autoritāra rakstura mātei, taču šie apstākļi nekavēja viņu atrast laimi un prieku Kungā. Viņas dvēselē vienmēr bija klātesošs Jēzus. Klostermāsa iesaka meklēt klusumu un vienatni, lai Jēzus varētu mājot šajā dvēseles cellē. Elizabetes no Trīsvienības atklātais iekšējās dzīves noslēpums ir dziļi evaņģēlisks – dzīvot savstarpējās iemājošanas attiecībās ar Jēzu, kā Viņš pats māca Jāņa evaņģēlijā Augstā priestera lūgšanā: „Lai visi ir viens, kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis” (Jņ 17, 21). Elizabete no Trīsvienības, līdzīgi svētajam Augustīnam, atrada Dievu sevī. 1984. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par svētīgu.

Šī gada 16. oktobrī par svētu tiks pasludināts arī Franču revolūcijas upuris, pr. Salomons Leklerks (1745-1792), kuru par svētīgu pasludināja pāvests Pijs XI jau 1926. gadā. Viņš tika nogalināts kopā ar citiem 190 garīdzniekiem par to, ka atteicās zvērēt uzticību konstitūcijai. Pateicoties viņa aizbildniecībai, 2007. gadā Karakasā, Venecuēlā, tika izdziedināta ļoti indīgas čūskas sakostā Marija Alehandra Ernandeza, kurai bija 5 gadi. Meitene dzīvoja pie klostermāsām, kad viņu sakoda rāpulis. Kad māsas viņu aizved uz slimnīcu, ārsti nedod gandrīz nekādas cerības, bet tikai nejauši nosaka, ka vienīgi „brīnums” var viņu glābt. Bērni un klostermāsas tūlīt sāk lūgt svētīgā Salomona aizbildniecību, kura attēls rotā netālu no klostera esošo nelielo kapelu. Nepaiet ne divas stundas, kad meitenes ķermenis sāk atkal atgūt savu dabisko krāsu, bet vēl pēc īsa brīža pazūd visi simptomi. Ārstu minēto „brīnumu” Karakasas diecēze 2011. gadā atzina par īstu brīnumu.

Jauno svēto vidū būs arī spāņu bīskaps Manuels Gonzalezs Garsia un itāļu tautības priesteri Lodoviko Pavoni un Alfonso Marija Fusko. Jau iepriekš ziņots, ka, savukārt, 4. septembrī ir paredzētas Mātes Terēzes no Kalkutas kanonizācijas svinības. Nobela Miera prēmijas laureātes pasludināšana par svētu būs viens no svarīgākajiem pasākumiem Žēlsirdības jubilejas gada ietvaros. 

J. Evertovskis / VR