Netiesāt, lai netiktu tiesāti!

„Skaties spogulī, taču ne jau tāpēc, lai sevi izdaiļotu un noslēptu grumbas. Skaties spogulī, lai ieraudzītu sevi, kāds tu esi. „Kāpēc tu vēlies saskatīt skabargu sava brāļa acī un neredzi baļķi savējā?” Ar šādām pārdomām un padomu pāvests iesāka Svētās Mises homīliju 20. jūnija rītā.  Viņš aicināja padomāt, vai varam teikt brālim „ļauj izraut skabargu no tavas acs,” ja paši savā nēsājam baļķi. Svētais tēvs atgādināja, ka Kungs mūs sauc par liekuļiem, ja mēs sevi vēlamies nostādīt Dieva vietā. Tas ir tas pats, kas notika ar Ādamu Ievu, kad čūska tos pārliecināja ēst no labā un ļaunā pazīšanas koka: „Ja ēdīsiet no tā, jūs būsiet kā Dievs”. Pāvests sacīja:

„Tāpēc tiesāt ir ļoti nekrietni. Tiesāt var tikai Dievs, tikai Viņš! Mums paliek mīlestība, sapratne, lūgšanas par citiem, kad redzam, ka lietas notiek ne tā, kā tām būtu jānotiek. Ar viņiem varam arī runāt: „Klau, es redzu, ka kaut kas nav tā kā vajag...” Taču nekad netiesāt! Ja tiesājam, tad tā ir liekulība.”

„Kad tiesājam, mēs nostādām sevi Dieva vietā,” brīdināja pāvests, „taču mūsu tiesāšana nav patiesa”. „Kāpēc mūsu tiesāšana nevar būt tāda pati, kā Dievam?” jautāja Francisks. „Kāpēc Dievs ir visvarens un mēs ne?” Pāvests paskaidroja, ka mūsu tiesāšanai trūkst žēlsirdības. Kad tiesā Dievs, Viņš tiesā ar žēlsirdību. Svētais tēvs aicināja:

„Padomāsim šodien par to, ko Kungs mums saka: netiesājiet, lai netiktu tiesāti! Mērs, veids ar kādu tiesājam, būs tas pats, ar kādu tiesās mūs! Un vēl – paskatīsimies spogulī pirms tiesāt. „Bet šis dara to... tas dara to...” Bet, pagaidi mazliet! Paskaties uz sevi spogulī un padomā. Es būšu liekulis, ja likšu sevi Dieva vietā. Arī mana tiesāšana ir vāja tiesāšana. Tai trūkst kaut kā ļoti svarīga, kā, savukārt, netrūkst Dievam. Tai trūkst žēlsirdības! Lai Kungs mums palīdz labi saprast šīs lietas!”

I. Šteinerte/VR