Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Tikšanās

Pieeja ūdenim ir taisnīguma jautājums

Vatikāna observatorija - AFP

11/06/2016 14:59

Audiencē pie pāvesta piektdien ieradās jauno zinātnieku grupa, kas piedalās jezuītu vadītās Vatikāna observatorijas rīkotajos kursos. Šī jau ir 15. vasaras skolas nodarbība. To apmeklē profesori un studenti no dažādām pasaules valstīm. Jaunieši ne tikai padziļina savas zināšanas par visumā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību, bet arī atklāj citu kultūru un reliģiju tradīcijas, sniedzot skaistu dialoga, harmonijas un draudzības liecību. Francisks atzina, ka šī pulcēšanās kopā liecina par visu cilvēku lielo vēlmi izprast Dieva radīto pasauli un mūsu vietu tajā. Šī vēlme ir kopīga visiem vīriešiem un visām sievietēm, neatkarīgi no kultūras un reliģiskās piederības. Katrs grib izzināt patiesību par šo brīnišķīgo visumu. Svētais tēvs norādīja, ka patiesības atklāšana vienmēr tuvina mūs pašam Dievam, jo Viņš ir šīs pasaules Radītājs.

Šogad kursu dalībnieki pievēršas ūdens izpētei saules sistēmā un citur. „Mēs visi zinām, cik svarīgs ir ūdens šeit, virs zemes”, sacīja pāvests. „Tas ir vajadzīgs dzīvībai, mums, cilvēkiem, darbam… Ūdens mūs fascinē ar savu spēku un, reizē, ar savu niecīgumu. Lielo civilizāciju sākumi meklējami gar upju krastiem. Pieeja tīram ūdenim arī šodien ir cilvēces – bagāto un nabagu – taisnīguma problēma”. Svētais tēvs atzina, ka zinātniskais darbs prasa lielas pūles, taču gala rezultātā tas vainagojas ar prieku. Vatikāna observatorijas rīkotie vasaras kursi notiek Kastelgandolfo un ilgst vienu mēnesi.

Vatikāna observatorija ir viena no vecākajām observatorijām pasaulē. Šogad aprit 125 gadi kopš tās izveidošanas. Tomēr tās vēsture iesniedzas jau 16. gadsimtā, kad pāvests Gregors XIII uzticēja jezuītiem, kuru vidū bija izcili astronomi, fiziķi un matemātiķi, veikt 1582. gadā izdotā kalendāra reformu. Kopš tā laika Svētais Krēsls nav pārtraucis sniegt atbalstu astronomiskajiem pētījumiem.

Vatikāna observatoriju nodibināja pāvests Leons XIII. Pēc viņa ierosmes observatorijas ēka 1891. gadā tika uzcelta pakalnā aiz Svētā Pētera bazilikas. Tajā strādāja dažādu reliģisko ordeņu locekļi – barnabīti, augustīnieši, jezuīti. Tika sastādītas debesu joma fotogrāfiskās kartes, veikta zvaigžņu klasifikācija pēc to spektriem. Tomēr pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, līdz ar pastiprinātu elektrības izmantošanu, debesis virs Mūžīgās pilsētas kļuva pārāk apgaismotas, kas darīja neiespējamu vājāku zvaigžņu pētniecību. Pāvests Pijs XI nolēma observatoriju pārcelt uz savu vasaras rezidenci Kastelgandolfo. 1935. gadā vietā, kur senatnē atradās imperatora Domiciāna villa, tika uzcelta jaunā Vatikāna observatorija ar trīs teleskopiem un laboratoriju spektroķīmiskajām analīzēm. 1993. gadā Vatikāna observatorija sadarbībā ar Stjuarta observatoriju ASV uzstādīja jaunu teleskopu Grahama kalnos, kas atrodas Tuksonā, Arizonas pavalstī. Šis ir pirmais infrasarkanais teleskops pasaulē. Ar tā starpniecību astronomi veic sarežģītus zvaigžņu sistēmas pētījumus. Vatikāna observatorija regulāri rīko starptautiskas astronomijas speciālistu tikšanās, kā arī vasaras kursus ārzemju studentiem.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11/06/2016 14:59