Kristīgā dzīve ir iemīlējušos cilvēku vēsture

Kas ir mūsu ticības pamatā? Ko nozīmē kalpot Kungam? Kāda ir kristieša dzīves programma? Atbildes uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta 8. jūnija katehēzes mācībā, kas šoreiz bija veltīta Jāņa evaņģēlija stāstam par Kānas kāzās notikušo brīnumu (sal. Jņ 2, 3.6-10). Šo Jēzus paveikto brīnumu Francisks nosauca par pirmo žēlsirdības zīmi. Jēzus to veica nevis, lai izraisītu izbrīnu, bet lai atklātu sava Tēva mīlestību. Šis brīnums ir kā „ieejas durvis”. Tā gaismā atklājas visa Kristus noslēpuma jēga un mācekļu sirdis tiek atvērtas ticībai.

Fragmenta sākumā atrodam teikumu: „Jēzus ar saviem mācekļiem” (2, 2). Pāvests paskaidroja, ka no tiem, kurus Jēzus paaicināja, izveidoja ap sevi kopienu, kas tagad, kā viena ģimene, tiek ielūgta kāzās. Iesākot savu publisko darbību Kānas kāzās, Jēzus atklājas kā Dieva tautas līgavainis. Kristus atklāj mums mūsu attiecību ar Viņu dziļumu. Runa ir par jaunu mīlestības Derību. Šajā kontekstā Svētais tēvs jautāja: „Kas ir mūsu ticības pamatā?” Tas ir žēlsirdības akts, caur kuru Jēzus mūs piesaistīja sev. Savukārt kristīgā dzīve ir atbilde šai mīlestībai. Kristīgā dzīve ir kā divu iemīlējušos cilvēku dzīves gājums. Te satiekas Dievs un cilvēks. Viņi viens otru meklē, atrod, viņi svin svētkus un mīl cits citu. Baznīca ir Jēzus ģimene, kurā izplatās Viņa mīlestība. Tā glabā šo mīlestību un vēlas to dāvāt visiem cilvēkiem.

Minētās Derības kontekstā saprotam arī Dievmātes teikto: „Viņiem nav vīna” (2, 3). Kā var svinēt kāzas un priecāties, ja pietrūkst tā, ko pravieši dēvēja par tipisku mesiāniskā banketa elementu? – jautāja pāvests. Ūdens ir vajadzīgs, lai varētu dzīvot, bet vīns norāda uz pārpilnību un svētku prieku. Ūdens pārvēršana vīnā ir spoža zīme tam, ka Mozus likums tiek pārvērsts Evaņģēlijā, kas ir prieka avots.

Kānas kāzu kulminācijas punkts ir Marijas vārdi kalpiem: „Visu, ko Viņš jums teiks, dariet” (2, 5). Kalpi paklausa. Viņi piepilda traukus ar ūdeni un nes galda uzraugam. Dievmāte arī mums visiem šodien saka: „Visu, ko Jēzus jums teiks, dariet”. Šajās kāzās tiek, patiešām, noslēgta Jauna Derība un Kunga kalpiem, tas ir, visai Baznīcai tiek uzticēta jauna misija: „Visu, ko Viņš jums teiks, dariet!” Kalpot Kungam nozīmē klausīties un izpildīt Viņa vārdu – atgādināja pāvests. Tas ir vienkāršs, bet ļoti svarīgs Jēzus Mātes ieteikums. Tā ir kristieša dzīves programma.

Kānas kāzās kalpi smēla no traukiem ūdeni. Mums tas nozīmē pilnībā uzticēties Dieva Vārdam, lai tādējādi piedzīvotu tā iedarbīgumu savā dzīvē. Tad mēs ar galda uzraugu varēsim iesaukties: „Tu taupīji labo vīnu līdz šim” (2, 10). Jā, Kungs turpina taupīt šo labo vīnu mūsu pestīšanai. Katehēzes noslēgumā pāvests norādīja, ka Kānas kāzas ir kaut kas daudz vairāk nekā vienkāršs stāsts par Jēzus pirmo brīnumu. Tajās Jēzus atklāj noslēpumu par sevi un savas atnākšanas pasaulē mērķi. Kānā Jēzus mācekļi kļūst par Viņa ģimeni un rodas Baznīcas ticība. Kungs svinīgi atklāj tās kāzas, kuru piepildījums būs Lieldienu noslēpums. Kristus mūs visus ielūdz kāzās, tas ir, Viņš mūs aicina Viņu iepazīt un mīlēt, lai mēs piedzīvotu īstu prieku, kuram nekad nebūs gala. Viņš aicina, lai mēs atklājam Viņu kā savu Pestītāju un kā to, kurš piepilda visas mūsu sirds visdziļākās ilgas.

Sveicot atsevišķās svētceļnieku grupas, Francisks atgādināja, ka baiļu, raižu un nemiera brīžos varam atcerēties Kānas kāzu notikumus – ģimeni, kas piedzīvoja grūtības. Atbildot savas Mātes lūgumam, Jēzus izdara brīnumu. Dievmāte nemitīgi ir nomodā arī pār mums. Viņa grib, lai mums būtu labi. Viņa ir gatava aizbildināt par mums pie sava Dēla. Tāpēc uzticēsim viņai sevi pašus un savas ikdienas problēmas – mudināja pāvests. Lai mēs vienmēr uz viņu paļautos, ticot, ka viņa mums palīdzēs un mūs sargās!

Vispārējās audiences sākumā pāvests sveica laulātos pārus, kuri svin savas laulības 50. gadskārtu. Viņu teiktais „jā” vārds ir ģimenes „labais vīns”. Viņi ir tie, kas sniedz spožu liecību jaunlaulātajiem. „Tā ir skaista liecība. Paldies par jūsu liecību”, teica Francisks.

J. Evertovskis / VR