2016-05-27 14:12:00

Kristieša atpazīšanas zīme – sevis veltīšana citu labā


Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētku vakarā Svētā Jāņa Laterāna bazilikas laukumā pāvests vadīja Euharistijas svinības. Kā maize tiek lauzta, tā arī svētie, ģimenes tēvi un mātes, un daudzi kristieši ir „salauzuši” savu dzīvi citu labā. Francisks norādīja, ka tā ir spoža mīlestības zīme pasaulei. Pēc dievkalpojuma notika tradicionālais procesijas gājiens ar Vissvētāko Sakramentu uz Svētās Marijas Lielāko baziliku, kur pāvests ar monstranci svētīja visus klātesošos.

„Dariet to manai piemiņai”, uz šiem vārdiem, ko Jēzus izteica Pēdējo Vakariņu laikā, iestādīdams Euharistiju, atsaucas sv. Pāvils (sal. 1 Kor 11, 24-25). Pāvests paskaidroja, ka tajos izskan aicinājums ņemt maizi, pateikties un to lauzt, kā arī ņemt biķeri, pateikties un dalīties. Jēzus pavēl atkārtot Viņa žestu, tas ir, Viņa Lieldienu upura piemiņu. Viņš atdeva mums savu Miesu un savas Asinis. Jau iepriekš Jēzus bija pavēlējis mācekļiem pabarot izsalkušo ļaužu pūli, sakot: „Dodiet jūs viņiem ēst” (Lk 9, 13). Īstenībā, pats Jēzus svētīja un lauza maizi, un pabaroja ļaudis, bet tās piecas maizes un zivis pasniedza mācekļi. Tieši tas Jēzum bija vajadzīgs – norādīja Francisks. Viņš gribēja, lai tie dalītos tajā mazumiņā, kas tiem bija. Jēzus, paņēmis maizi savās svētajās un cienījamajās rokās, to lauza un deva mācekļiem, lai tie to izdalītu tālāk ļaudīm. Ar to tiek norādīts uz rīcības „kopā ar Jēzu” nozīmi.

Turpinot homīliju, pāvests aplūkoja vārdu „lauzt”. Jēzus upurēja sevi mūsu labā, tas ir, Viņš „salauza” sevi, un prasa, lai arī mēs sevi „salauztu” citu labā. Tāpēc „maizes laušana” ir kļuvusi par sava veida „ikonu”, par Kristus un kristiešu atpazīšanas zīmi. Emmausas mācekļi atpazina Jēzu brīdī, kad Viņš lauza maizi (sal. Lk 24, 35). Pirmie Jeruzalemes kristieši bija neatlaidīgi maizes laušanā (sal. Apd 2, 42). Francisks uzsvēra, ka Euharistija jau kopš sākumiem kļūst par Baznīcas dzīves centru. Tā veido Baznīcu. Šajā kontekstā der padomāt arī par visiem svētajiem – gan zināmajiem, gan nezināmajiem, kuri atdeva jeb „salauza” savu dzīvi citu labā, lai citi būtu „paēduši”. Cik daudzas māmiņas, cik daudzi tēvi, līdz ar uz galda sagriezto ikdienas maizi, velta visu savu sirdi savu bērnu labā! Cik daudzi kristieši, būdami atbildīgi sabiedrības pilsoņi, velta savu dzīvi, lai aizstāvētu katra cilvēka cieņu, sevišķi, nabagu, atstumto un diskriminēto cieņu! Kur viņi smeļas tam spēku? – jautāja Svētais tēvs. Viņi rod spēku Euharistijā. Viņu spēka avots ir Augšāmcēlušā Kunga varenā mīlestība. Kungs arī šodien mūsu pestīšanas labā lauž maizi un atkārto: „Dariet to manai piemiņai”. Pāvests atgādināja, ka arī mēs esam aicināti dalīties savā ticībā un, par zīmi tam, ka mīlam Jēzu, veltīt jeb „salauzt” savu dzīvi savu brāļu labā.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.