Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Baznīca un sabiedrība \ Zinātne, kultūra un žēlsirdība

Romā notika konference par latviešu literatūras darbiem itāļu valodā

No kreisās: Andrea De Paskvāle, Artis Bērtulis, Andris Vilks - RV

20/05/2016 13:53

Ceturtdienas, 19. maija, vakarā Romas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas vēstniecības Itālijā rīkota konference par latviešu literatūras darbu tulkojumiem itāļu valodā. To atklāja Romas Nacionālās bibliotēkas direktors Andrea De Paskvāle un Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Itālijas Republikā Artis Bērtulis. Pasākumā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš Romas Nacionālās bibliotēkas direktoram kā dāvanu pasniedza unikālā vēsturiskā albuma „Terra Mariana. 1186-1888” faksimilizdevumu.

Latvijas vēstnieks atzina, ka šāda tikšanās stiprina labās divpusējās attiecības starp Latviju un Itāliju, sevišķi, starp abām minētajām bibliotēkām, kā arī norādīja, ka latviešu literatūras darbi tika un joprojām tiek tulkoti itāļu valodā. Artis Bērtulis pateicās visiem klātesošajiem par savu ieguldījumu šajā laukā. Andris Vilks savā konferencē iepazīstināja klātesošos ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas grandiozā projekta tapšanu un tajā atrodamajiem senākajiem, retākajiem un vērtīgākajiem grāmatu eksemplāriem, sākot no 15. gadsimta.

Sociālo un humanitāro zinātņu departamenta vadītāja, bibliogrāfe Astra Šmite uzstājās ar lekciju par filoloģijas doktores un tulkotājas Martas Rasupes (1900-1982) lielo ieguldījumu latviešu literatūras izplatīšanā Itālijā. Viņa 1936. gadā beigusi Romas universitāti, strādājusi par lektori Neapoles Austrumu institūtā, latviešu valodas nodaļas vadītāju Romas universitātē, kā arī – Vatikāna Radio programmas latviešu valodā redakcijā. Astra Šmite, citējot Zentu Mauriņu, norādīja uz ārzemēs dzīvojošo latviešu divām problēmām, proti, nespēju iesakņoties mītnes zemē un attālināšanos no savas dzimtenes. „Tas noteikti neattiecas uz Martu Rasupi”, uzsvēra Šmite. Rasupe iztulkojusi itāļu valodā R. Blaumaņa „Salna pavasarī”, K. Skalbes „Kaķīša dzirnavas”, J. Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi” un citus latviešu autoru darbus. Viņa ir sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju itāļu valodā „Poeti lettoni contemporanei” (Latviešu mūsdienu dzejnieki, 1946), sastādījusi un tulkojusi latviešu pasaku un teiku izlasi, un kopā ar A. Spekki sarakstījusi grāmatu par Latviju „La Lettonia”. Martas Rasupes raksti par latviešu literatūru, mākslu un kultūru ir publicēti dažādos Itālijas periodiskajos izdevumos un enciklopēdijās.

Latvijas vēstniecības Itālijā rīkotajā pasākumā ar lekcijām uzstājās arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Pizas universitātes Baltu filoloģijas profesors Pjetro Dini, tulks un bloga Baltica kurators Paolo Pantaleo, kā arī izdevniecības Gattomerlino vadītāja, rakstniece Piera Matei. Profesors Pjetro Dini iepazīstināja klātesošos ar itāļu rakstniekiem, kuri ir Itālijā izdevuši darbus par latviešu kultūru starpkaru periodā. Viņš minēja, piemēram, Vittore Pizani, Luidži un Matelda Salvini, Džakomo Devoto un citus. Paolo Panteloeo uzstājās ar lekciju par Imantu Ziedoni un latviešu dzeju pagājušā gadsimta 70. gados, kā arī priecēja klātesošos ar Ziedoņa dzejas rindām itāļu valodā. Viņš pastāstīja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iemācījās latviešu valodu, bija mīlestība pret šī dzejnieka darbiem. Konferences laikā īpaši tika izcelti dzejoļu krājumi „Es ieeju sevī” un „Kā svece deg”. Piera Matei ieskatījās Zviedrijā dzimušā latviešu izcelsmes dzejnieka Jura Kronberga ieguldījumā, par slavenāko atzīstot viņa darbu „Vilks Vienacis” (1996). Kronbergam ir izdoti 15 dzejas krājumi un 55 tulkojumi. Viņam ir ne tikai latviešu dzejas un prozas tulkojumi zviedru valodā, bet arī zviedru literatūras tulkojumi latviešu valodā. 1998. gadā viņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Rakstniece Matei pievērsās ironijai un metaforai šī autora dzejā.

Uz konferenci Romas Nacionālajā bibliotēkā sapulcējās vairāki desmiti interesentu – ne tikai Itālijā dzīvojošie latvieši, bet arī itāļi un citu tautību pārstāvji. Ciemiņus laipni uzņēma Latvijas vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis. Vienā no blakus telpām bija uzklāts uzkodu galds, pie kura konferences noslēgumā klātesošie varēja viens ar otru iepazīties tuvāk un draudzīgi aprunāties.

J. Evertovskis

 

 

 

 

 

20/05/2016 13:53