2016-05-16 14:24:00

Tautu svētku svinības Romā


„Žēlsirdība bez robežām” – ar šādu moto svētdien, 15. maijā, Romā jau 25. reizi tika svinēti „Tautu svētki”.  Svētā Jāņa Laterāna bazilikas laukumu pieskandināja dziesmas, piepildīja ēdienu smaržas un Mūžīgās pilsētas iedzīvotājus un tūristus priecēja savos nacionālajos tērpos tērptie dažādu zemju dejotāji. Šogad „Tautu svētkos” piedalījās vairāk nekā 50 Romā dzīvojošās etniskās grupas. Tos ik gadus maija trešajā svētdienā rīko Džovanni Skalabrini dibinātā misionāru kongregācija sadarbībā ar Romas vikariātu un pilsētas komūnu. Tā ir iespēja visiem kopā „svinēt” savu ticību un paust savu kultūru. Ticība ir katra cilvēka tiesību neatņemama sastāvdaļa, savukārt, kultūra – ikvienas tautas neizmērojama bagātība. Svarīgi to visu prast izdzīvot kopā, saglabājot šo dažādību. Notikums ir aicinājums paraudzīties uz Romas pilsētu no ieceļotāju redzes viedokļa. Uzlūkot pilsētu caur viņu vajadzību prizmu, apzinoties, ka visi esam viena Tēva bērni un visiem pienākas ievērot šīs pilsētas kārtību.

Etniskā daudzveidība bija vērojama arī Vasarsvētku Svētajā Misē, ko Romas pilsētas katedrālē – Svētā Jāņa Laterāna bazilikā celebrēja bīskaps Gverino Ditora. To koncelebrēja aptuveni 80 dažādu tautību priesteri, tai skaitā, armēņu katoļu arhibīskaps no Alepo (Sīrija) Butross Marajati. Dievkalpojumu kuplināja 13 zemju kori. Bīskaps Ditora, uzrunājot klātesošos, atgādināja par migrantiem: „Kā gan mēs varam svinēt Kunga svētkus bez viņiem? Tieši migrantu vidū varam sastapt daudzus pamestos tikai tāpēc, ka viņi ir patvēruma meklētāji un tiecas panākt, lai tiktu ievērotas viņu tiesības”. Bīskaps atgādināja, ka kristietība vienmēr ir nostājusies pret svešinieku atraidīšanu. Dažādības jāizmanto kā tikšanās un dialoga iespēja.

„Tautu svētki” parāda, ka tas ir iespējams. Pasākuma apmeklētājiem tiek dota iespēja iepazīties ar misionāru un vairāku brīvprātīgo organizāciju darbu, kā arī satikt dažādu tautību pārstāvjus, uzzināt par viņu zemi, kultūru, par problēmām, kādas pastāv gan viņu izcelsmes zemēs, gan šeit, dzīvojot kā ieceļotājiem Romā. Kāds svētku dalībnieks no Nigērijas atzina, ka šī diena viņa kopienai ir lieli svētki. „Romā mēs esam labi integrējušies un pateicamies itāliešu tautai par uzņemšanu”, viņš sacīja. Pārstāvji no Gvatemalas uzsvēra, ka viņiem ir ļoti nozīmīgs šis Žēlsirdības gads. Tas ir svarīgs gan no garīgā, gan migrantu uzņemšanas viedokļa. Filipīnieši priecājās, ka var stādīt priekšā savu zemi un iepazīstināt romiešus un Romas viesus ar savām tradīcijām. „Tautu svētkos” piedalījās arī ukraiņi. Tie atzina, ka satikšanās ar citām tautām ir liela bagātība. Tā ir iespēja labāk iepazīt citas kultūras, tai skaitā, cilvēkus no savām kaimiņzemēm, piemēram, poļus un rumāņus. Aptaujātie albāņi, kas jau ir dziļi iesakņojušies Romā, jo dzīvo šeit no deviņdesmitajiem gadiem, atgādināja to, cik svarīga ir solidaritāte. „Mūsu draudzes albāņu kopiena pieņem visus”, sacīja šīs kopienas vadītāja Lindita Retti. „Mēs palīdzam visām ģimenēm, kurām ir kādas grūtības – vai tās būtu albāņu, vai itāļu ģimenes”. Tādā veidā turpinās integrācija – pretēji tam, ko nereti redzam pa televīziju. Šogad tautu svētkos pirmo reizi piedalījās arī nelielā Romas katoļticīgo ķīniešu kopiena. Tās pārstāvji atzina, ka itāļi ir viesmīlīga tauta.

J. Evertovskis / VR, Romasette

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.