Pāvests tiekas Jubilejas gada audiencē ar svētceļniekiem

„Žēlsirdība un izlīgšana” – šāds temats bija izvēlēts pāvesta katehēzes mācībai sestdienas vispārējā audiencē. Uzrunājot daudzos svētceļnieku tūkstošus, kas šoreiz atkal pildīja svētā Pētera laukumu, Francisks atgādināja, ka Dievs cilvēkiem nekad nav liedzis savu piedošanu. Svētais tēvs atzīmēja:

„Mēs bieži uzskatām, ka mūsu grēki Kungu no mums attālina, taču patiesībā, grēkojot, mēs attālināmies no Viņa. Viņš, savukārt, redzot, ka esam briesmās, nāk mūs uzmeklēt. Dievs nekad neatkāpjas, redzot, ka cilvēks attālinās no Viņa mīlestības. Tomēr paliek noteikums, ka šai cilvēkā būtu rodama kaut mazākā nožēla par pastrādāto.”

Pāvests atgādināja, ka ar saviem spēkiem vien mēs nespējam izlīgt ar Dievu. Grēks patiešām ir zīme, ka esam atteikušies no Viņa mīlestības un līdz ar to noslēgušies sevī un iekrituši ilūzijā, ka nu mums ir lielāka brīvība un autonomija. Taču, esot tālu no Dieva, esam pazaudējuši arī mērķi un no šīszemes svētceļniekiem pārvērušies klaidoņos.

Francisks piebilda, ka grēcinieks redz tikai sevi un tādējādi izliekas, ka ir pašpietiekams. Neraugoties uz visu, Jēzus nāk mūs uzmeklēt kā labs gans, kurš neliekas mierā, kamēr nav atradis pazudušo avi. Viņš atjauno tiltu, kas ved pie Tēva un ļauj no jauna atrast bērnu cieņu. Ar savas dzīves upuri Viņš mūs samierināja ar Tēvu un dāvāja mūžīgo dzīvi.

„Samierinieties ar Dievu!” – tāds ir apustuļa Pāvila sauciens pirmajai Korintas kristiešu kopienai (2 Kor 5, 20). Šis sauciens ir aktuāls joprojām un šodien tas ir adresēts visiem. „Samierināsimies ar Dievu!” aicināja pāvests Francisks. Viņš uzsvēra, ka šī Žēlsirdības Jubileja ir izlīgšanas laiks. Daudzi cilvēki vēlētos ar Dievu izlīgt, bet nezina kā to darīt, vai arī nejūtas izlīgšanas cienīgi. „Kristīgajai kopienai ir jāpalīdz atgriezties pie Dieva visiem, kuri pēc tā ilgojas. Īpaši tas attiecas uz izlīgšanas kalpiem priesteriem. „Lai neviens nepaliek no Dieva attālinājies cilvēku likto šķēršļu dēļ!” piekodināja pāvests. Ar īpašu aicinājumu viņš vērsās pie biktstēviem:

„Lūdzu, nelieciet šķēršļus cilvēkiem, kuri vēlas izlīgt ar Dievu! Biktstēvam ir jābūt tēvam! Viņš ir Dieva Tēva vietā! Biktstēvam ir jāuzņem cilvēki, kas nāk pie viņa, lai samierinātos ar Dievu, un jāpalīdz iet šis samierināšanās ceļš. Tas ir skaists kalpojums: tas nav ne spīdzināšanas, nedz arī nopratināšanas kambaris – nē, tas ir Tēvs, kas satiek un uzņem šo cilvēku, un viņam piedod. Ļausim izlīgt ar Dievu! Izlīgsim visi!”

Pāvests piemetināja, ka izlīgšanas pieredze ar Dievu veicina izlīgšanu ģimenēs, ekleziālajās kopienās, attiecībās starp personām, sociālajās un starptautiskajās attiecībās. Francisks pastāstīja, ka aizvadītajās dienās kāds teicis, ka pasaulē šodien ir vairāk ienaidnieku, nekā draugu. „Domāju, ka viņam ir taisnība,” sacīja pāvests. Viņš aicināja izlīgt un mest draudzības tiltus, sākot ar vistuvākajiem cilvēkiem, sākot ar ģimeni. „Cik daudz brāļu ir sastrīdējušies un attālinājušies tikai mantojuma dēļ,” Svētais tēvs atzīmēja. Noslēdzot katehēzi, viņš aicināja izlīgt ar Dievu, lai kļūtu par jaunām radībām un spētu izstarot Dieva žēlsirdību uz apkārtējiem cilvēkiem.

Audiences beigās pāvests uzrunāja klātesošās svētceļnieku grupas. To vidū bija arī starptautisko bruņoto spēku un policijas pārstāvji, kas Romā ieradušies, lai kopā svinētu Žēlsirdības jubileju. Pāvests viņiem sacīja, ka miera apliecināšana nav viegls darbs, jo īpaši laikā, kad plosās kari, kas nocietina sirdis un liek pieaugt vardarbībai un naidam. Taču, arī šādos apstākļos nedrīkst zaudēt drosmi. Francisks aicināja arī ikdienas izaicinājumos likt atspīdēt kristīgajai cerībai, kas ir drošs garants mīlestības uzvarai pār naidu un miera uzvarai pār karu.

Pāvests vērsās arī pie klātesošajiem arābu valodā runājošajiem svētceļniekiem, pie tiem, kas nākuši no Tuvajiem Austrumiem. „Ļaujiet samierināties ar Dievu!” – viņš tos aicināja, „jo Dievs ir lielāks par mūsu sirdi!” „Viņš uzvar grēku un pieceļ mūs no posta.”

I. Šteinerte/VR