Dzīšanās pēc peļņas nedrīkst gūt virsroku pār slimnieku tiesībām

Piektdien, 29. aprīlī, pāvests pieņēma audiencē reto slimību problēmai veltītās tikšanās dalībniekus. Lai zinātniskie pētījumi kalpotu cilvēka dzīvībai un viņa personas cieņai, ir nemitīgi jāpievērš uzmanība arī ētikas jautājumiem – atgādināja Francisks. Uz audienci Pāvila VI zālē ieradās 700 dalībnieku. Minēto saietu Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada ietvarā organizēja Pontifikālā Kultūras padome. Pāvests savā uzrunā pievērsās trīs punktiem: sabiedrības sensibilizācijai, izmeklējumu nozīmei un pieejas medicīniskajai aprūpei iespējām.

Francisks atzina, ka reto slimību pacientiem bieži vien netiek izrādīta pienācīga uzmanība, jo šajā laukā nesaskata atgriezenisku ekonomisko saiti. Līdz ar to viņu labā nenotiek pietiekoša investēšana. Tāpēc, pirmkārt, Svētais tēvs norādīja, ka ir svarīgi veicināt sabiedrības līdzjūtību pret šiem slimniekiem, lai, dzirdot sava tuvākā palīgā saucienus, neviens nejustos vienaldzīgs. Mēs zinām, ka sarežģītām slimībām ne vienmēr var rast ātrus risinājumus, tomēr vienmēr ir iespējams būt iejūtīgiem pret šiem cilvēkiem, kuri nereti jūtas pamesti novārtā. Turklāt šai iejūtībai un mīlestībai jābūt universālai. To jāizrāda visiem, neatkarīgi no reliģiskās un kultūras piederības vai sociālā stāvokļa.

Otrkārt, pieskaroties izmeklējumu jautājumam, pāvests norādīja uz izglītības un zinātnisko pētījumu nozīmi. Studentu izglītošana ietver sevī ne tikai viņu intelektuālo spēju attīstīšanu, bet arī cilvēcisko formāciju. Dzīvības un medicīnas zinātņu laukā nedrīkst ignorēt ētiku. Bez tam, morāles jautājumiem jāpievērš uzmanība, arī veicot zinātniskos pētījumus. Tikai tādā veidā varam runāt par patiesu kalpošanu cilvēka dzīvībai. Uz formāciju un pētniecību jāskatās caur kalpošanas prizmu, kur tiek ņemtas vērā tādas cēlās vērtības kā solidaritāte, nesavtība, dāsnums, dalīšanās ar zināšanām, cilvēka dzīvības aizstāvēšana un brālīgā mīlestība.

Treškārt, Francisks pieskārās pieejas medicīniskajai aprūpei jautājumam. Šajā sakarā viņš kārtējo reizi mudināja vienaldzības globalizācijai pretstatīt mīlestības globalizāciju. Jau savā apustuliskajā pamudinājumā „Evaņģēlija prieks” viņš pauda atzinību par cilvēces panākumiem veselības aprūpes, izglītības un komunikāciju jomā (sal. EG 52), vienlaikus atgādinot, ka ir stingri jāstājas pretī „izslēgšanas un nevienlīdzības ekonomikai” (EG 53). Kad peļņas gūšanas mehānisms gūst virsroku pār cilvēka dzīvības vērtību, tad cilvēks nonāk cietēja lomā. „Tāpēc esam aicināti aizvien plašāk iepazīstināt pasauli ar reto slimību problēmu, investēt adekvātākā formācijā, palielināt resursus pētījumu veikšanai, piemērot likumdošanu un izmainīt ekonomisko paradigmu, lai tādējādi priviliģētu vietu ierādītu cilvēka personai”, sacīja pāvests, uzrunājot tikšanās dalībniekus. Pateicoties koordinētiem pūliņiem dažādos līmeņos un sektoros, būs iespējams ne tikai atrast atrisinājumus slimību izraisīto ciešanu mazināšanai, bet arī nodrošināt slimniekiem pieeju vajadzīgajai aprūpei.

J. / Evertovskis / VR