Regina Caeli: Neviens mūs nevar izraut no Jēzus rokām

«Neviens mūs nevar izraut no Jēzus rokām, jo nekas nevar sagraut Viņa mīlestību,» – apcerē pirms lūgšanas «Debesu Karaliene», kas tiek skaitīta Lieldienu laikā, sacīja pāvests. Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, Francisks norādīja uz Labā Gana tēlu. Jēzus mums saka, ka Viņa avis klausa Viņa balsi, pazīst Viņu un seko Viņam. Šie vārdi atgādina, ka neviens nevar saukties par Jēzus mācekli, ja tas neklausa Viņa balsi. Te runa nav par virspusēju klausīšanos, bet par savstarpēju iepazīšanu, klausīšanos ar sirdi.

«Gana un avju tēls norāda uz ciešām attiecībām, kādas Jēzus vēlas nodibināt arī ar katru no mums. Viņš ir mūsu vadītājs, mūsu skolotājs, mūsu draugs, mūsu piemērs, bet pirmām kārtām Viņš ir mūsu Pestītājs. Evaņģēlijā lasām: Es tām dodu mūžīgo dzīvi, un tās nemūžam neaizies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas. Kas tā var runāt? Tikai Jēzus, jo Jēzus roka ir arī Tēva roka, un Tēvs ir lielāks par visiem,» sacīja pāvests.

Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka šie vārdi dāvā mums mierinājumu, drošību un apziņu, ka esam mīlēti. Mūsu dzīve ir Dieva rokās. Jēzus, lai izglābtu nomaldījušos avi, kļuva Jērs un upurēja sevi par mūsu grēkiem. Katrā Svētajā Misē tiek atjaunots Kristus krusta upuris, uzsvēra pāvests. Viņš teica:

«Tāpēc vairs nebaidāmies. Mēs esam atpestīti no mūžīgās pazušanas. Nekas un neviens nevar izraut mūs no Jēzus rokām, jo nekas un neviens nevar sagraut Viņa mīlestību. Jēzus mīlestība ir neuzvarama. Sātans, Dieva un Viņa radību lielākais ienaidnieks, dažādos veidos mēģina atņemt mums mūžīgo dzīvi. Taču ļaunais gars neko nevar izdarīt, ja tikai mēs paši neatvērsim viņam savas dvēseles durvis, sekojot tā melīgajiem čukstiem.»

Pēc lūgšanas «Debesu Karaliene» pāvests pateicās ticīgajiem par lūgšanām un garīgo atbalstu, kādu saņēmis Lesbas salas apmeklējuma laikā. Tur viņš ieradās kopā Konstantinopoles patriarhu un Grieķijas pareizticīgo Baznīcas vadītāju, lai paustu atbalstu bēgļiem un visai Grieķijas tautai.

«Mēs sasveicinājamies ar aptuveni 300 bēgļiem, ar katru atsevišķi. Visi trīs: patriarhs Bartolomejs, arhibīskaps Hieronims un es. Cik daudz tur bija bērnu. Daži no viņiem ir savu vecāku un draugu nāves liecinieki. Daži ir redzējuši, kā jūrā noslīkst cilvēki. Es redzēju viņu ciešanas. Vēlos pateikt tikai vienu konkrētu gadījumu. Runa ir par kādu jaunu vīrieti, kuram vēl nav čertdesmit gadu. Vakar es satiku viņu kopā ar saviem bērniem. Jaunais musulmanis atzina, ka ir precējies ar kristieti. Viņi mīlēja un cienīja viens otru. Diemžēl teroristi jaunajai sievietei ar nazi iegrieza kaklā, jo viņa negribēja atteikties no Kristus un savas ticības. Viņa ir mocekle. Un vīrs tik ļoti raudāja pēc viņas...» – sacīja pāvests.

Francisks aicināja lūgties par Ekvadorā un Japānā notikušās postošās zemestrīces upuriem. Dabas katastrofās bojā gājuši vairāki simti cilvēku. Pāvests atgādinaja, ka svētdien, 17. aprīlī, tika atzīmēta Vispasaules lūgšanu diena par aicinājumiem. Svētā Pētera laukumā klātesošos jauniešus viņš mudināja pārdomāt par savu dzīvi. Varbūt kāds sirdī saklausīs Kunga aicinājumu uz priesterību vai konsekrēto dzīvi. Francisks uzaicināja visus priesterus un semināristus piedalīties Jubilejas svinībās, kas notiks šī gada jūnija sākumā.

S. Krivteža / VR