Pāvests priesteriem: "Esiet žēlsirdīgi!"

Svētdien, 17. aprīlī, 53. Pasaules lūgšanu dienā par aicinājumiem, pāvests Svētā Pētera bazilikā vadīja Euharistijas svinības, kuru laikā iesvētīja par priesteriem 11 diakonus. „Es jūs lūdzu – esiet žēlsirdīgi! Esiet ļoti žēlsirdīgi!”, viņš tos mudināja. „Bez krusta nekad neatradīsiet īsto Jēzu, bet bez Kristus, krustam nav jēgas”. Viens no jaunajiem priesteriem ir irākietis. Viņš ir dzimis 1977. gadā Bagdādē. Kāds cits, kuram ir 42 gadi, ir no Filipīnām. Visjaunākais ir no Rumānijas. Viņam 26 gadi. Vecākajam no visiem tikko iesvētītajiem priesteriem ir 44 gadi.

Francisks pamatā izmantoja priesteru iesvētīšanas liturģijai paredzēto homīliju. Tās laikā viņš norādīja uz viņu misijas būtiskākajām raksturiezīmēm. Priesteri ir paša Dieva izvēlēti no cilvēku vidus kalpošanai cilvēkiem. Neaizmirstiet to, ka Jūs esat izvēlēti – uzsvēra pāvests. Izvēlēti, lai kalpotu nevis sev, bet citiem. Priesteru uzdevums ir kopā ar Kristu veidot Baznīcu. Viņi ir aicināti visā līdzināties Kristum. Viņi sludina Evaņģēliju, gana Kristus ganāmpulku un svin liturģiju.

„Sludiniet visiem Dieva Vārdu!” – mudināja Svētais tēvs. „Sludiniet šo Vārdu, ko jūs paši ar prieku saņēmāt! Paturiet prātā savu vēsturi, neaizmirstiet par dāvanu, ko jūs saņēmāt no Kunga, pateicoties savai mammai, vecajai mammai, katehētiem un visai Baznīcai”.

Pāvests aicināja jaunos priesterus lasīt un meditēt Dieva Vārdu, lai tam ticētu, to mācītu un paši dzīvotu saskaņā ar šo Vārdu. Viņš tos mudināja dzīvot saskaņā ar to, ko tie māca. Sludināšana un dzīves piemērs ir divas nešķiramas lietas. Tādā veidā priesteri turpina Kristus svētdarīšanas darbu. Viņi ir aicināti ar savu dzīvi liecināt par Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Piešķirot Kristības sakramentu, viņi pievieno cilvēkus Dieva tautas saimei. Gandarīšanas sakramentā Kristus un Baznīcas vārdā dod cilvēkiem grēku piedošanu. „Turklāt, tā paša Kunga Jēzus Kristus vārdā lūdzu jūs būt žēlsirdīgiem”, piebilda Francisks. Noslēgumā viņš atgādināja, ka priesteri darbojas ciešā vienotībā ar savu bīskapu. Viņi veido vienu ticīgo saimi un caur Jēzu Kristu Svētajā Garā ved to pie Debesu Tēva. Viņi seko paša Labā Gana paraugam, kurš ieradās pasaulē nevis, lai viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un meklētu un glābtu to, kas pazudis.

J. Evertovskis / VR