Pāvests aicina ticīgos būt paklausīgiem Svētajam Garam

Ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja Vatikāna viesu namā sanākušos ticīgos būt paklausīgiem Svētajam Garam. Šāda paklausība ir patiesa prieka avots. Daži cilvēki pretojas Svētajam Garam un mēģina attaisnot savu rīcību ar it kā uzticību likumam. Francisks mudināja būt modriem šai ziņā un aicināja visus lūgt paklausības Svētajam Garam žēlastību.

Komentējot šīs dienas pirmo lasījumu par Filipu un etiopieti (sal. Apd 8,26-40), pāvests norādīja, ka šīs abu personu tikšanās galvenais varonis ir Svētais Gars. Filips evaņģelizē un nokristī etiopieti, tomēr galvenā loma visā šajā procesā pienākas Svētajam Garam. Etiopieša sirdī darbojās Svētais Gars, atverot to ticības dāvanas pieņemšanai. Baznīca dzimst un aug pateicoties Svētajam Garam – sacīja Francisks.

Iepriekšējo dienu lasījumos mēs dzirdējām par pretošanos Svētajam Garam. Svētajos Rakstos tiek runāts par aizslēgtām un nocietinātām sirdīm. Mēs dzirdējām arī par izdziedināšanas brīnumu, ko veica Pēteris un Jānis, kā arī par diakona Stefana lielajiem darbiem. Tai pat laikā daudzi cilvēki, neskatoties uz to, ka redzēja Gara brīnumu darbus, palika nocietināti. Viņi pretojās Svētajam Garam. Pāvests norādīja, ka šodien Baznīca mūs aicina būt paklausīgiem Svētajam Garam. Īsts kristietis vienmēr klausa Svēto Garu. Pateicoties šādai paklausībai, Gars var darboties un vest Baznīcu uz priekšu. Paklausība ir mūsu prieka avots.

„Iepriekšējās dienās mēs dzirdējām, kas notiek, kad cilvēks pretojas Svētajam garam”, turpināja Francisks. „Šodien dzirdējām par diviem cilvēkiem, kuri paklausīja šī Gara balsij. Tā zīme ir prieks. Paklausība Garam ir prieka avots”, viņš uzsvēra. „‘Es gribētu kaut ko darīt, to un to…, bet jūtu, ka Kungs man prasa kaut ko citu. Tieši atbildot Gara aicinājumam, es atradīšu prieku!’

Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja ticīgos izlūgt no Dieva šo spēju paklausīt Svētajam Garam. Pirmajā Samuēla grāmatā varam atrast skaistu lūgšanu: „Runā Kungs, Tavs kalps klausās”. Tie ir vārdi, ko priesteris Elijs ieteica jaunietim Samuelam, kurš naktī dzirdēja Kunga balsi, bet vēl nezināja, ka tas ir Kungs. „Tā ir skaista lūgšana, ko arī mēs varam vienmēr skaitīt”, sacīja pāvests. „‘Runā Kungs, jo es klausos’. Tādā veidā varam lūgt, lai mēs spētu būt paklausīgi Svētajam Garam un lai mēs būtu instrumenti Viņa rokās. Līdz ar to, Baznīca varēs turpināt iet savu ceļu uz priekšu. ‘Runā Kungs, jo Tavs kalps klausās’. Lūgsimies šādi daudzreiz dienā. Lūgsimies, kad mūs māc šaubas, kad kaut ko nezinām vai kad vienkārši gribam lūgties. Un ar šo lūgšanu izlūgsim žēlastību būt paklausīgiem Svētajam Garam.”

J. Evertovskis / VR