Evaņģēlija dvēsele ir mīlestība un līdzjūtība

Kādi ir Evaņģēlija sludināšanas galvenie līdzekļi? Kādi nosacījumi būtu jāņem vērā, lai kļūtu par īstu evaņģelizētāju? Kā efektīvi uzrunāt otru cilvēku? – atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atrodam kapucīnu tēva Ranjero Kantalamessas Lielā gavēņa laika trešajā uzrunā. Piektdien, 4. martā, vēršoties pie pāvesta un Romas kūrijas darbiniekiem, viņš runāja par Dieva Vārda sludināšanu. Iepriekšējā reizē kapucīnu tēvs aplūkoja trīs lectio divina jeb Svēto Rakstu lasīšanas etapus – Vārda pieņemšana, meditēšana un īstenošana dzīvē. Savukārt Dieva Vārda sludināšana ir uzskatāma par ceturto etapu.

Šajā sakarā arī šoreiz tēvs Kantalamessa balstījās uz Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju par Dievišķo Atklāsmi (Dei Verbum). Viņš atzina, ka Dei Verbum nedaudz runā par Dieva Vārda lielo nozīmi sprediķošanā, ko veic Baznīca, bet tieši neko nesaka par sludināšanu. Šim jautājumam koncils velta atsevišķu dokumentu par Baznīcas misionāro darbību (Ad gentes divinitus). Vēlāk jautājumu par sludināšanu turpināja un padziļināja svētīgais Pāvils VI apustuliskajā pamudinājumā Evangelii nuntiandi, sv. Jānis Pāvils II enciklikā Redemptoris missio un pāvests Francisks savā dokumentā Evangelii gaudium. No tā izriet, ka no doktrinālā un pastorālās darbības viedokļa jau viss ir pateikts – atzina kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa, norādot, ka viņa mērķis ir izcelt tikai dažus garīgos aspektus. Lai to darītu, viņš iesāka ar svētīgā Pāvila VI vairakkārt atkārtotajiem vārdiem: „Evaņģelizācijas galvenais varonis jeb virzītājspēks ir Svētais Gars” (EN 75).

Kādi ir Evaņģēlija sludināšanas galvenie līdzekļi? Ja es gribu izplatīt kādu ziņu, kādus līdzekļus būtu labāk izmantot – presi, radio vai televīziju? Līdzeklim ir ļoti liela nozīme – atgādināja tēvs Kantalamessa. Vārda un arī Dieva Vārda tālāknodošanas galvenais un dabiskais līdzeklis ir dvaša, balss. Saskaņā ar Svēto Rakstu mācību Dieva dvaša jeb ruah ir Svētais Gars. Es varu izteikt tikai savus vārdus, un otrs cilvēks var izteikt tikai savus vārdus. Savukārt Dieva Vārdu var izteikt vai dzīvināt tikai pats Dievs – Svētais Gars. Tas ir pamatnosacījums, ko būtu jāņem vērā vienmēr, kad veicam evaņģelizāciju. Cilvēciskās ziņas nododam tālāk klātienē ar balsi vai pa radio, vai ar preses, vai interneta starpniecību, bet dievišķo vēsti var nodot tālāk tikai ar paša Svētā Gara starpniecību (it.: via Spirito Santo). Svētais Gars ir galvenais komunikācijas līdzeklis. Ne velti apustulis Pāvils atgādina, ka bez Svētā Gara nevaram pat pateikt, ka Jēzus ir Kungs (sal. 1 Kor 12,3).

Kādi nosacījumi būtu jāņem vērā, lai kļūtu par īstu evaņģelizētāju? Runājot par evaņģelizāciju, vajadzētu izvairīties no domas, ka tā ir sprediķošana un tādējādi būtu paredzēta kādai atsevišķai kristiešu kategorijai. Kapucīnu tēvs norādīja, ka evaņģelizācija un sprediķošana nav sinonīmi. Vatikāna II koncila konstitūcijā par Dievišķo Atklāsmi (Dei Verbum) ir teikts: „Atklāsmes process norisinās darbos un vārdos, kas pēc būtības ir saistīti…” (DV 2). Mēs neevaņģelizējam tikai ar vārdiem, bet to darām vispirms ar saviem darbiem un dzīvi. Angļiem ir teiciens, ko var labi attiecināt uz evaņģelizāciju: „Darbi runā skaļāk nekā vārdi” (Deeds speak louder than words). Pirmais nosacījums, uz kuru norādīja tēvs Kantalamessa, ir iziešana. Ābrahamam Dievs teica: „Izej no savas zemes un ej…” (Rad 12,1). Šodien bieži tiek runāts par Baznīcu, kurai jāiziet. Ko tas nozīmē? Mums jāapzinās, ka pirmās durvis, pa kurām būtu jāiziet, nav Baznīcas, kopienas vai institūciju durvis – sacīja kapucīnu tēvs. Pirmās durvis ir mana „es” durvis! Mums ir jānovirza uzmanība no sevis, lai pievērstu uzmanību Kristum. Tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no nenovīdības, skaudības, visām bailēm, aizvainojumiem, sarūgtinājumiem vai antipātijām, un tādējādi izmainīt savu dzīvi. Mums jāpiepilda savu sirdi ar Evaņģēliju un jāizplata tā smarža.

Kā efektīvi uzrunāt otru cilvēku? Liela atšķirība pastāv vienkārši starp Dieva Vārda pētīšanu un sludināšanu un šī paša Vārda nopietnu sagremošanu un asimilēšanu – norādīja tēvs Kantalamessa. Pirmajā gadījumā par sprediķotāju saka, ka viņš runā kā no grāmatas, bet neuzrunā. Otru cilvēku varam uzrunāt tikai ar to, kas pašiem nāk no sirds. Cor ad cor loquitur – sacīja kard. Ņūmans. Lai sludinātais vārds varētu uzrunāt klausītāju, vispirms pašam sludinātājam jābūt uzrunātam, tas ir, viņam jāsaskata savu grēku un jāiet atgriešanās ceļu. Tas nav vienas dienas darbs – atzina kapucīnu tēvs Kantalamessa. Tomēr ir kāda lieta, ko varam izdarīt vienā dienā, uzreiz, šodien pat, proti, piekrist šādam gājienam, pieņemt stingru lēmumu vairs nekad nedzīvot sev, bet dzīvot Kungam. Protams, tas nav tikai cilvēka pūliņu, bet arī Dieva žēlastības rezultāts.

Šajā kontekstā sprediķotājs arī norādīja, kā varam saņemt Svēto Garu, lai mēs kļūtu īsti evaņģelizētāji. Pirmā lieta ir lūgšana, bet otrā lieta – nodoma skaidrība un mīlestība. Mēs bieži vien aizbildināmies ar to, ka nav laika lūgties. Taču pieredze rāda, ka cilvēks, kurš lūdzas, tās pašas lietas izara divreiz ātrāk un efektīvāk nekā tas, kurš nelūdzas – paskaidroja pr. Kantalamessa. Jo mazāk lūgsimies, jo vairāk runāsim, bet, diemžēl, šie vārdi būs tukši un tie nevienu neuzrunās. Bez tam, lai saņemtu Svēto Garu, Evaņģēliju jāsludina ar tīru nodomu. Galvenais šajā laukā ir mīlestība. Es nekalpoju sava goda vai citu iemeslu dēļ, bet mīlestības uz Dievu un cilvēkiem dēļ. Mīlestība un līdzjūtība pret citiem ir Evaņģēlija dvēsele – sacīja sprediķotājs. Mīlestības Evaņģēliju varam sludināt tikai ar mīlestību. Ja necentīsimies mīlēt cilvēkus, kurus sastopam, tad mūsu vārdi ātri vien pārvērtīsies par akmeņiem, ar ko ievainosim. Tāpēc vissvarīgākā īpašība ir mīlestība. Noslēgumā tēvs Kantalamessa atgādināja, ka sludinot Evaņģēliju, ne tikai mēs paši saņemam prieku, bet arī iepriecinām Kungu. Lai Svētais Gars palīdz mums sagādāt Jēzum šo prieku ar vārdiem un darbiem saskaņā ar savām harizmām un ieņemamo amatu!

J. Evertovskis / VR