Visiem, kuri kalpo dzīvībai, jābūt tikumiskiem cilvēkiem

Ārstiem un citiem medicīnas darbiniekiem vienmēr vajadzētu paturēt prātā, ka zinātnei un tehnikai jāiet roku rokā ar cilvēcību – atgādināja pāvests, ceturtdien, 3. martā, tiekoties ar Pontifikālās Dzīvības akadēmijas rīkotās tikšanās dalībniekiem. Uzrunā Francisks norādīja, ko būtu jāņem vērā augstskolām, izstrādājot studiju programmas, lai studentos attīstītos spējas, kas ir nepieciešamas, rūpējoties par cilvēka dzīvību. Šajā sakarā viņš runāja par tikumiem un to nozīmi dzīvības ētikas laukā. Svētais tēvs atzina, ka šī temata iztirzāšana var atklāt mūsdienu kultūrai kādu ļoti svarīgu vēsti.

Labais, ko cilvēks dara, nav kaut kādu aprēķinu vai stratēģiju rezultāts, bet pareizi nostādītas sirds auglis. Tas ir brīvas izvēles, kas ir orientēta uz labo, rezultāts – sacīja pāvests. Lai mēs spētu darīt labu, ar zinātni un tehniku vien nepietiek. Tam vēl ir vajadzīga arī sirds gudrība. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, labie vai ļaunie nodomi neienāk cilvēkā no ārpuses, bet iziet no viņa sirds (sal. Mk 7,21). Sirds ir ne tikai jūtu orgāns, bet arī prāta un gribas sēdeklis. Tā ir vieta, kur tiek pieņemti lēmumi – tie var būt labi lēmumi un var būt nepareizi lēmumi, ja noraidām patiesību un Svētā Gara pamudinājumus.

Dažas mūsdienu kultūras tendences neatzīst dievišķās gudrības nospiedumu radībā, ne arī, tai skaitā, cilvēkā. Cilvēka daba tiek uzskatīta tikai par matēriju, ko var veidot vienalga kā. Tomēr mēs, cilvēki, esam neatkārtojami un ļoti dārgi Dieva acīs – atgādināja pāvests. Tāpēc pirmais, ko vajadzētu sargāt, ir pats cilvēks. Mums vajadzētu sevi apgādāt ar tīro brīvības gaisu un dzīvinošo patiesības ūdeni, kā arī sargāties no egoisma un melu indes. Tad mūsos uzplauks virkne dažādu tikumu.

Tikums ir labā, ko cilvēks ar Dieva palīdzību ir spējīgs veikt, visautentiskākais izteiksmes veids – skaidroja Francisks. „Tas ļauj cilvēkam ne tikai labi rīkoties, bet arī dot no sevis labāko” (KBK 1803). Tas nav parasts ieradums, bet ir pastāvīgi atjaunota gatavība izvēlēties labu. Tikums nav emocijas vai spēja, kas iegūta, atsvaidzinot savas zināšanas. Tā ir augstākā cilvēka brīvības izpausme. Tas ir labākais, ko cilvēka sirds piedāvā. Ja sirds attālinās no labā un no patiesības, ko ietver sevī Dieva Vārds, tad cilvēks nonāk briesmās. Viņš pazaudē orientierus, atskaites punktus un jauc labo ar ļauno. Šāds cilvēks vieglāk krīt grēkā un vēlāk – netikumos. Cilvēks nonāk morālos maldos un piedzīvo aizvien lielākas eksistenciālās bailes. Jo vairāk sirds ir nosliekusies uz egoismu un ļaunumu, jo grūtāk cilvēkam ir mainīties (sal. Jņ 8,34). Tāda ir nocietinātās sirds dinamika. Samaitāta sirds atstāj nopietnas sekas uz visu sabiedrības dzīvi (sal. Jer 22,17). Šajā sakarā pāvests piebilda, ka mūsu sirdi var patiesi izmainīt tikai Svētais Gars – protams, ja mēs ar Viņu sadarbojamies.

Šodien pastāv daudz institūciju, kuras dažādos veidos kalpo dzīvībai. Tas notiek gan pētījumu līmenī, gan arī reāli aprūpējot cilvēkus. Pateicoties tām, ne tikai izplatās labie darbi, bet arī tiek veicināta dedzība labajā. Runāt par tikumiem nozīmē apgalvot, ka labā izvēle ļoti dziļi skar visu personu. Tas nav tikai „kosmētikas jautājums”, lai noslēptu dažas ārējas grumbas. Runa ir par to, lai izravētu no savas sirds visas sliktās iegribas un ar visiem spēkiem tiektos pēc labā. Dzīvības ētikas laukā nepietiek tikai ar normām, kas pieprasa cienīt cilvēkus, bet ir vajadzīgi tikumi. Rūpēs par patiesu otra cilvēka labumu, tiem, kuri darbojas dzīvības aizstāvēšanas jomā, ir jābūt tikumiskiem cilvēkiem. Tieši tikumi ir beidzamā garantija tam, ka patiešām tiks ņemts vērā otras personas patiesais labums – uzsvēra pāvests. Šodien netrūkst ne zināšanu, ne tehnisko līdzekļu, bet nereti pietrūkst cilvēcības. Svarīgi ne tikai labi rīkoties, bet arī izrādīt patiesu interesi par cilvēku, kurš cieš. Tāpēc mediķiem jābūt ne tikai zinošiem un apgādātiem ar tehniskiem līdzekļiem, bet arī cilvēciskiem.

Francisks piebilda, ka to visu vajadzētu ņemt vērā, izstrādājot universitāšu programmas, lai studentu prātā un sirdī izveidotos šī nostāja par labu cilvēka dzīvībai, lai viņi būtu tai atvērti un patiesi par to rūpētos. Mēs varēsim efektīvi aizstāvēt un veicināt cilvēka dzīvību tikai tad, ja atzīsim tās skaistumu – uzsvēra pāvests. Noslēgumā viņš atgādināja, ka dažreiz tikumu aizsegā slēpjas „spoži netikumi”. Tāpēc ir svarīgi nemitīgi izkopt tikumus ar savu prātu un iesakņot tos Dievā, jo visu tikumu avots ir pats Dievs. Pāvests aicināja lūgties, lai Svētais Gars palīdz mums atbrīvoties no egoisma un nezināšanas, un lai atjauno mūsu sirdi tā, ka mēs spētu atklāt tiem, kuri cieš, Dieva žēlsirdību.

J. Evertovskis / VR