2016-02-24 14:35:00

Dieva žēlsirdība ir stiprāka par cilvēku grēkiem


24. februāra priekšpudienā Svētā Pētera laukumā pāvests vadīja vispārējo audienci. Šoreiz tajā piedalījās vairāk nekā 15 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Turpinot iesākto katehēzes mācību par žēlsirdību Svētajos Rakstos, Francisks skaidroja, ka Bībelē bieži tiek runāts par valdniekiem, par cilvēkiem, kuri stāv „augstāk”, kā arī par viņu iedomību un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Bagātība un vara var būt laba un vērtīga tikai tad, ja tā kalpo nabagiem un tiek īstenotas žēlsirdības un taisnīguma prasības. Bet, ja bagātība un vara tiek izmantota tikai savās interesēs, ar savtīgumu un augstprātību, tā kļūst par korupcijas un nāves instrumentu. Tiek zaudēts kalpošanas aspekts, un vara pārvēršas par citu cilvēku apspiešanu, skaidroja Francisks.

Ķēniņu pirmās grāmatas 21 nodaļā lasām par Izraēļa valdnieku, vārdā Ahabu, kurš grib atpirkt Nabota vīnadārzu, jo tas robežojas ar pils teritoriju. Priekšlikums ir likumīgs, pat dāsns, tomēr tiek aizmirsts par mantojuma tiesībām uz zemi. Par to liecina arī Levītu grāmata: «Zemi nevarēs pārdot uz mūžīgiem laikiem, jo zeme ir mana un jūs esat pie manis kā svešinieki un viesi» (Lev 25,23). Zeme ir svēta, tā ir Dieva dāvana, ko cilvēkiem jāpieņem, jāsargā un jānodod nākamajām paaudzēm. Šajā kontekstā ķlūst saprotama Nabota negatīvā atbilde Ahabam: «Lai Kungs mani no tā pasargā, ka es tev atstātu savu tēvu mantojumu!» (1 Ķēn 21,3). Ahabs saīga un dusmojās par šiem vārdiem. To redzot, viņa sieva Izebele, pagānu karaliene, kas izplatīja elku kultu un lika nogalināt Kunga praviešus, nolēma iejaukties. Viņa nebija neglīta, bet bija ļauna. Vārdi, ar kuriem viņa vēršas pie valdnieka, ir ļoti nozīmīgi: «Vai tu tagad rīkojies kā Izraēļa valdnieks? Celies, ēd un nomierini savu sirdi. Es tev sagādāšu izraēlieša Nabota vīnadārzu» (1 Ķēn 18,7). Cik ļauni vārdi! Izebele izceļ valdnieka spēku un varenību, kura nozīmi mazinājis Nabota atteikums, skaidroja pāvests.

Jēzus, atceroties šo notikumu, sacīja: «Jūs zināt, ka tautu valdnieki valda pār tām un tie, kas ir lieli, izmanto varu pār tām. Starp jums tā nebūs. Ja kurš starp jums gribētu kļūt liels, lai kļūst jūsu sulainis, un ja kurš gribētu starp jums būt pirmais, lai ir jūsu kalps» (Mt 20,25-27), citējot Mateja evaņģēliju, sacīja pāvests.

Turpinot uzrunu, Svētais tēvs uzsvēra, ka Jēzus Kristus ir patiesais karalis. Tomēr Viņa valdīšana atsķiras no šīs pasaules vareno valdīšanas. Jēzus tronis ir krusts. Viņš nenogalina, bet dāvā mums dzīvību. Jēzus iziet pretī visiem cilvēkiem, sevišķi visvājākajiem. Viņa tuvums un rūpes palīdz grēciniekiem ienākt žēlastības un piedošanas gaismā, uzsvēra Francisks. Žēlsirdība dziedina mūsu brūces un pārveido mūsu sirdis. Dieva žēlsirdība ir stiprāka par cilvēku grēkiem, piebilda pāvests.

Tikšanās noslēgumā Francisks apsveica atsevišķas ticīgo grupas. Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļnieku vidū bija arī kustības «Fokolari» draugi bīskapi, kurus viņš aicināja stiprināt vienotību ar Pētera pēcteci un savā starpā. Pāvests apsveica ticīgos no dažādām Itālijas diecēzēm, mudinot visus Žēlsirdības gadā atklāt kalpošanas Dievam un brāļiem patieso nozīmi. Viņš apsveica arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Lielais gavēnis ir īpašs laiks savas garīgās dzīves stiprināšanai. Gavēšana un atteikšanās palīdz mums valdīt pār sevi, bet lūgšana atver sirdis un stiprina uzticību Dievam, sacīja pāvests. 

S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.