Vatikāna Radio – 85

„Klausieties debesis, ko vēlos jums teikt, klausies, zeme, vārdus, kas izriet no manas mutes. Klausieties un dzirdiet tautas tālumā” – ar šiem vārdiem latīņu valodā 1931. gada 12. februāra pecpusdienā pāvests Pijs XI atklāja Vatikāna radio staciju. Kopš šī vēsturiskā brīža ir pagājuši 85 gadi un arī Vatikāna radio ir notikusi daudzveidīga evolūcija. Šodien tas ir kļuvis par multimediālu centru, kas visos kontinentos ar radiožurnālu, Internet lapu, Twitter un video starpniecību   izplata informāciju par pāvesta darbību, universālo Baznīcu, par starptautiskajiem notikumiem, reliģisko un kultūras dzīvi.

Gadu desmitu gaitā Vatikāna radio vienmēr ir saglabājis savu lomu būt par pāvesta un Baznīcas balsi dialogā ar pasauli, īpašu uzmanību veltot ģeogrāfiskajām un eksistenciālajām perifērijām, kas ir tik tuvas pāvesta Franciska sirdij. II Pasaules kara laikā Vatikāna radio bija svarīga loma karā izkaisīto civilo un militāro personu atrašanā. Šī funkcija ir kļuvusi aktuāla arī šodien, ievērojot to, ka Pasaules Radio dienas temats šogad ir „Radio trauksmes un nelaimju brīžos”. Organizācijas UNESCO ģenerāldirektore Irina Bukova norāda, ka šādos brīžos radio ir pirmais izdzīvošanai nepieciešamais līdzeklis. Tas var pārraidīt vēstis labāk un ātrāk par jebkuru citu masu mediju, tādējādi paglābjot dzīvības. „Radio stiprina sociālās saiknes, labvēlīgi ietekmē kopienas dzīvi, palīdz rast cerību un no jauna satikties izkaisītajām ģimenēm” piebilst Irina Bukova.

Aizvadītajā gadā pāvests Francisks ar Motu Proprio nodibināja jauno Komunikācijas sekretariātu. Tā sēdeklis atrodas Pio ēkā – tai pašā, kurā ir izvietotas radio redakcijas un administratīvais korpuss. Pāvests raksta, ka ievērojot pašreizējo sociālās komunikācijas kontekstu, ko raksturo digitālo mediju klātbūtne un attīstība, konverģences un interaktivitātes faktori, ir jāizdara apsvērumi par Svētā Krēsla informatīvo sistēmu un jāveic reorganizācija. Izvērtējot komunikācijas vēsturē notikušo attīstību, Komunikācijas sekretariāts rūpēsies par Svētā Krēsla mediju integrāciju un kopīgu pārvaldīšanu”.

I. Šteinerte/VR