2016-01-07 14:56:00

Prast atšķirt garus!


„Žēlsirdības darbi ir mūsu ticības Dievam sirds,” apgalvoja pāvests pirmajā šī gada publiskajā rīta Misē. 7. janvārī uzrunājot ticīgos Svētās Martas nama kapelā, Francisks pakavējās pie Svēto Rakstu lasījuma, kas ņemts no apustuļa Jāņa pirmās vēstules.

„Palikt Dievā!” aicina apustulis. Pāvests norādīja, ka tā ir kristīgās dzīves elpa, kristīgās dzīves stils. Kristietis ir tas, kurš paliek Dievā, kam ir Svētais Gars, un kurš ļauj Dievam sevi vadīt. Apustulis Jānis tai pašā laikā aicina piesargāties, lai saprastu, vai katrs gars nāk no Dieva. „Tā ir ikdienas regula, ko māca Jānis,” sacīja pāvests.

Ko nozīmē „atšķirt garus”? Svētais tēvs precizēja, ka runa nav par kaut kādiem spokiem, bet gan par to, lai saprastu, kas notiek mūsu sirdī, kāda sakne ir tam, ko sajūtu savā sirdī, no kurienes tā rodas. Tas nozīmē garu pārbaudīšanu, lai saprastu, vai tas, ko jūtu, nāk no Dieva, vai no tā otra – no „antikrista”.

Pāvests paskaidroja, ka pasaulīgums ir gars, kurš mūs attālina no Dieva Gara, no Gara, kurš mums liek palikt Kungā. Kāds tad ir kritērijs, lai spētu izšķirot to, kas notiek manā sirdī? Apustulis Jānis piedāvā tikai vienu šādu kritēriju, proti, „katrs gars, kas atzīst Jēzu Kristu, kurš atnācis miesā, ir no Dieva, un katrs gars, kas Jēzu neatzīst, nav no Dieva”. Tātad:

„Kritērijs ir Iemiesošanās. Es varu just sevī daudzas lietas, arī labas lietas, labas idejas. Bet, ja šīs labās idejas, šīs jūtas mani neved pie Dieva, kas ir kļuvis miesa, neved pie tuvākā, pie brāļa, tad tās nav no Dieva. Tāpēc, Jānis šo vēstules fragmentu sāk, sacīdams: „Tas ir Dieva bauslis: lai mēs ticam Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam, un mīlam cits citu”.

Francisks piebilda, ka varam izstrādāt daudzus pastorālos plānus, iedomāties jaunas metodes, kā tuvoties cilvēkiem, taču, ja neiesim Dieva ceļu, kurš ir atnācis miesā, Dieva Dēla ceļu, kas kļuva Cilvēks, lai ietu kopā ar mums, tad neesam uz labā Gara ceļa, tad tas ir antikrists, pasaulīgums. Tas ir pasaulīgais gars.

„Cik daudzus cilvēkus satiekam dzīvē, kuri šķiet, ir garīgi: „Cik gan garīgs ir šis cilvēks!” sakām. Taču par žēlsirdības darbiem viņš negrib ne dzirdēt. Kāpēc? Tāpēc, ka žēlsirdības darbi ir tieši mūsu ticības apliecinājuma, ka Dieva Dēls ir iemiesojies, konkrētā izpausme. Apmeklēt slimniekus, paēdināt tos, kuriem trūkst ēdiena, parūpēties par atstumtajiem... Žēlsirdības darbi? Kāpēc? Tāpēc, ka ikviens mūsu brālis, kurš mums ir jāmīl, ir Kristus miesa. Dievs iemiesojās, lai identificētos ar mums. Un tas, kurš cieš, ir Kristus, kurš cieš”.

Svētais tēvs rosināja neticēt kuram katram garam, būt uzmanīgiem, pārbaudīt garus, lai saprastu, vai tie patiešām nāk no Dieva. Francisks uzsvēra, ka kalpošana tuvākajam, brālim, māsai, kuriem tā ir nepieciešama, kuriem ir nepieciešams padoms, nepieciešama mana auss, kas viņus uzklausītu, ir zīmes, kuras liecina, ka ejam labā gara ceļu, proti, Dieva, kas iemiesojās, ceļu.

Pāvests aicināja lūgt Kungam žēlastību, lai labi saprotam to, kas notiek mūsu sirdī, ko man patīk darīt, to, kas mani vairāk aizkustina: vai tas ir Dieva gars, kas man liek kalpot citiem, vai arī pasaulīgais gars, kas riņķo ap mani, manu aizvērtību, maniem egoismiem, daudzām citām lietām. Tātad, ir jālūdz žēlastība, lai saprastu, kas notiek mūsu sirdī.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.