2015-11-24 13:41:00

Žēlsirdības jubilejas gads – visskaidrākā atbilde vardarbībai


„Žēlsirdības Dievs” – par šādu tematu no 23. līdz 27. novembrim notiek rekolekcijas Romas priesteriem, ko vada Manilas arhibīskaps, kard. Luiss Antonio Tagle. Šāds temats ir izvēlēts saistībā ar gaidāmo Žēlsirdības jubilejas gadu. Intervijā Vatikāna Radio Filipīnu kardināls norādīja, ka Jubilejas gads būs aicinājums visiem ticīgajiem pārskatīt savu garīgo dzīvi un pastorālo un misionāro dedzību. Viņš atzina, ka pēc traģiskajiem Parīzes notikumiem šī Žēlsirdības jubileja ir jo sevišķi vajadzīga. „Katrs vardarbības akts ir žēlsirdības trūkuma izpausme”, sacīja kard. Tagle. „Tas ir noslēpums, kas padara mūs visus mēmus vardarbības priekšā. Personīgi es nespēju saprast, kā cilvēks var kaut ko tādu nodarīt citiem nevainīgiem cilvēkiem. Es negribu nevienu nosodīt, bet iedomājoties, ka šādas lietas notiek, rodas jautājums, kādas domas un kādi gari ir iespaidojuši šo ļaužu sirdi. Tad nāk prātā viens vārds: žēlsirdība. Vai šajās sirdīs valda žēlsirdība? Šī jubileja būs atbilde, skaidra atbilde vardarbībai”.

Pāvests Francisks savā dokumentā „Misericordiae Vultus” raksta, ka Jubilejas gads ir atvērts arī ebrejiem un musulmaņiem, jo arī viņi žēlsirdību uzskata par vienu no Dieva īpašībām. Šajā sakarā Manilas arhibīskaps norādīja, ka žēlsirdībai ir sava nozīme visās Āzijas senajās reliģiskajās tradīcijās – budismā, hinduismā, konfūcismā. Piemēram, budistu mūki katru rītu staigā apkārt pa pilsētu, lūdzot ēdienu un apģērbu. Viņi to dara ne jau priekš sevis, bet nabagiem. Tāpat budistu mūku sagatavotais lielais pusdienu galds ir klāts visiem. Paši mūki ēd pēdējie. Tā ir žēlsirdība – atzina kard. Tagle. Viņš izteica cerību, ka šajā Jubilejas gadā starpreliģiju dialoga jomā lielākais svars tiks koncentrēts tieši uz žēlsirdību – pie tam ne tikai akadēmiskā, bet arī praktiskā līmenī.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.