Svētais Jānis Pāvils II – ģimenes pāvests

„Viņa pastorālā darba prioritāte bija tuvināt cilvēku Dievam caur tuvākmīlestību. Viņš apzinājās, ka īpašā vieta, kur cilvēks iemācās mīlēt, ir laulība un ģimene. Tāpēc Jānis Pāvils II centās svētdarīt ģimeni un atklāt cilvēkiem ‘skaisto mīlestību’, kā viņš pats to sauca”, ekskluzīvā intervijā laikrakstam L’Osservatore Romano sacīja nacistu nāves nometnē izdzīvojusī poļu tautības sieviete Vanda Vojstasika Pultavska, kura gadiem ilgi sadarbojās ar svēto Jāni Pāvilu II dzīvības aizstāvēšanas laukā. 22. oktobrī Baznīca atzīmē šī svētā liturģiskās piemiņas dienu. Laikā, kad Vatikānā notiek ģimenei veltītā Bīskapu sinode, trešdienas vispārējā audiencē, 21. oktobrī, pāvests Francisks aicināja ticīgos lūgt Jāņa Pāvila II aizbildniecību sinodes tēviem.

Savā laikā Karols Vojtila bija Pultavskas biktstēvs. Atrodoties nāves nometnē un redzot, kā tiek dzīvi sadedzināti jaundzimušie bērni, viņa apņēmās, ka, ja paliks dzīva, aizstāvēs dzīvību. To šī varonīgā sieviete darīja vairāk nekā 50 gadu garumā. 1967. gadā ar kard. Vojtilas palīdzību viņa Krakovā izveidoja Ģimenes Teoloģijas institūtu un vadīja to 33 gadus. Intervijā Pultavska atzina, ka ne medicīnas studijas, ne filozofija, pat ne laulība un ģimenes dzīve nespēja pilnībā atbrīvot viņas sirdi no nemiera tik ilgi, kamēr nesastapa šo cilvēku, šo priesteri Karolu, kas spēja viņu saprast. Jautāta par to, kādi bija Vojtilas kā priestera, bīskapa un pāvesta pastorālās misijas mērķi, poļu sieviete atbildēja, ka tā bija ģimene. Pultavska ir pārliecināta, ka šodien nepieciešams turpināt pētīt Jāņa Pāvila II darbus un īstenot tos dzīvē. Svētais pāvests pievilka pie sevis cilvēkus tāpēc, ka mīlēja visus, un cilvēki to juta un saprata.

Visā pasaulē iemīļotais pāvests nomira 2005. gada 2. aprīlī, plkst. 21.37. Apustuļa Pētera pēcteča amatā viņš nokalpoja 26 gadus. „Nebīstieties! Plaši atveriet durvis Kristum! Kristus zina, kas ir cilvēkā. Vienīgi Viņš to zina”, tie bija Jāņa Pāvila II pirmie vārdi, ko viņš izteica 1978. gadā. 2011. gada 1. maijā notika viņa beatifikācijas svinības, ko vadīja Benedikts XVI, bet 2014. gada 27. aprīlī Francisks viņu pasludināja par svētu. Jānis Pāvils II bija ticības un lūgšanas vīrs, gans un liecinieks. Viņa pontifikāta laikā katoļticību pieņēma aptuveni 300 milj. cilvēku. Viņš bija pāvests – svētceļnieks, kurš veica vairāk nekā 100 ceļojumus ārpus Itālijas. Šodien daudzi atzīst, ka viņš bija Dieva dāvana poļu tautai un visai pasaulei.

Pateicības par Jāņa Pāvila II kanonizāciju Svētajā Misē, 2014. gada 28. aprīlī, kard. Andželo Komastri norādīja, ka cilvēki mīlēja šo pāvestu, jo viņa dzīve bija nemitīga paklausība Jēzus Kristus Evaņģēlijam, kas dod gaismu un cerību veselām kristiešu paaudzēm. Viņa ticība bija pārliecināta, stipra, patiesa un brīva no bailēm un jebkādiem kompromisiem. Iedziļinoties Jāņa Pāvila II atstātajā mantojumā, kard. Komastri norādīja uz vairākiem elementiem. Svētais drosmīgi aizstāvēja ģimeni un cilvēka dzīvību, iestājās miera labā, atklāja jauniešiem patiesās vērtības, rūpējās par aicinājumiem uz priesterību, bija liels Marijas godinātājs.

Kardināls atklāja, ka Jānis Pāvils II iestājās ģimenes labā ne tikai ar lūgšanām un dažādām iniciatīvām, bet, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, arī ar savām ciešanām. Viņš dedzīgi aizstāvēja katra cilvēka dzīvību – vēl nedzimušo bērnu dzīvību, nabagu dzīvību, to, kurus skārusi vardarbība, dzīvību, slimo un veco ļaužu dzīvību. Jānis Pāvils II redzēja, kādu traģēdiju izraisa „atkritumu kultūra”, par ko bieži runā pāvests Francisks. „Laikā, kad valda liels mīlestības trūkums, visvājākie tiek atmesti, jo egoisms nevar viņus paciest. Viņi tiek uzskatīti par apgrūtinājumu. Tas ir briesmīgi: tā ir civilizācijas regresa zīme!”, sacīja kard. Komastri. Vēl šodien daudziem dzīvā atmiņā palikuši Jāņa Pāvila II vārdi, ko viņš teica savas vizītes Sicīlijā laikā. Tur viņš kliedza skaļā balsī: „Tev nebūs nogalināt! Neviens cilvēks nedrīkst mīdīt kājām šīs svētās Dieva tiesības! Krustā sistā un augšāmcēlušā Kristus vārdā, šī Kristus, kurš ir ceļš, patiesība un dzīvība, vārdā saku atbildīgajiem: Atgriezieties! Kādu dienu pienāks Dieva tiesa!” Kāda ticība, kāds spēks un kāda varonība slēpās aiz šiem vārdiem! Tā bija svēta cilvēka varonība.

Svētais Jānis Pāvils II mācīja, ka karš neatrisina problēmas, tieši pretēji, tās pavairo. Jauniešiem šis pāvests rādīja taisnu ceļu pie Kristus, priesterus mudināja priecāties par to, ka viņi ir priesteri un apzināties šī aicinājuma lielumu. Kad kādu dienu pie Jāņa Pāvila II ieradās kāds bijušais priesteris, kurš dzīvoja kā bezpajumtnieks, svētais nometās viņa priekšā uz ceļiem un lūdza uzklausīt grēksūdzi, lai tādā veidā no jauna atmodinātu šī priestera sirdī apziņu par priesterības cēlumu. Būdams liels Dievmātes godinātājs, Jānis Pāvils II bija pārliecināts, ka Dievmāte izglāba viņa dzīvību atentāta laikā. Viņš pilnībā uzticējās Marijai. „Svētais Jāni Pāvil lūdz par Baznīcu”, uzrunas noslēgumā sacīja kard. Komastri. „Svētais Jāni Pāvil lūdz par mums, lai mēs, cieši atrazdamies ap pāvestu Francisku, būtu viena sirds un viena dvēsele, lai pasaule ticētu. Amen”.

J. Evertovskis / VR