Pāvests viesosies Romas luterāņu draudzē

„Francisks ir mūsu bīskaps – protams, ne juridiskā, bet simboliskā veidā,” saka Romas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas mācītājs Jenss Martins Kruze. „Vēlamies kopā ar viņu svinēt ticības svētkus” piebilst draudzes vadītājs. 15. novembrī kopienas locekļi Francisku gaida ierodamies pie sevis ciemos,  gluži tāpat kā viņu gaida Romas katoļu draudzes. Kristus baznīcā Sicīlijas ielā pāvests ieradīsies svētdienas pēcpusdienā, lai tiktos ar luterāņu draudzi 100 gadu jubilejā, kopš tās dibināšanas.

Luterāņi Itālijā ir minoritāte – apmēram 4 tūkstoši cilvēku, 500 cilvēku Romā. Pārsvarā tie ir vācieši, kuri precējušies ar itāļiem, vai arī mūžīgajā pilsētā atrodas darba, vai studiju dēļ. Francisks būs trešais pāvests, kurš viesosies Romas luterāņu draudzē. Pirmais 1983. gadā šeit ieradās Jānis Pāvils II. Attiecības starp Katolisko un Luterisko Baznīcām Itālijā ir lieliskas. Nav iemeslu, par ko būtu jālūdz piedošana, vai jāizlīdzina nesapratne. Tā būs tikšanās zem ekumenisma zīmes. Mācītājs Kruze saka, ka pāvesta vizīte būs draudzīgu brāļu svētki, tas būs brīdis, kad varēs teikt: „šodien kristieši ir vienoti, mums ir kopēja ticība un varam kopā svinēt kultu.”

Jenss Martins Kruze atzīmē, ka viņaprāt, šajā, pasaulei tik smagajā brīdī, pāvests ir visu kristiešu balss. „Protams, protestantisma pasaulē pastāv arī citi uzskati, taču mūsu nostāja ir šāda,” apliecina mācītājs. Viņš noliedz apgalvojumu, ka Mārtiņš Luters jau no paša sākuma ir atradies stingrā opozīcijā pret Romas bīskapu un atgādina, ka sākumā viņš vēlējās veikt reformu Baznīcas iekšienē, tikai vēlāk, attīstot savu ceļu, ir izraisījusies polemika ar pāvestu – arī tāpēc, ka pāvests neesot pilnībā sapratis Lutera centienus. Tikai pēdējos gados Luters atmeta cerību par atvērtām durvīm uz pāvesta namu. „Šodien viss ir mainījies, un manuprāt, arī luterāņiem ir jāattīsta jaunas attiecības ar pāvestu,” saka Romas luterāņu kopienas vadītājs.

Mācītājs Kruze atzīmē, ka tāpat, kā katoļiem, arī luterāņiem dārgs ir žēlsirdības temats. Tas ir ļoti aktuāls tagad, kad Eiropu pārpludina migranti, kuri meklē šeit jaunas mājas. Saskaņā ar viņa teikto, „ir jāatceras, ka Dieva mīlestība attiecas uz katru cilvēku, ne tikai uz mums, eiropiešiem.”

Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas pārstāvis atzinīgi novērtē faktu, ka pāvests ik rītu iesāk ar sprediķi. „Dieva Vārds ir mūsu harizma. Mums viņš patiešām ir bīskaps,” saka mācītājs.

2017. gadā tiks atzīmēta Reformācijas jubileja. Kāda ir Mārtiņa Lutera aktualitāte mūsu dienās? Romas luterāņu draudzes vadītājs atzīmē, ka šodien cilvēki ir attālinājušies no Evaņģēlija. „Laiki ticībai un kristiešiem patiešām nav labvēlīgi. Arī Itālijā baznīcas ir tukšas. Tāpēc pastāv kopējs uzdevums rast jaunus ceļus, lai palīdzētu cilvēkiem no jauna tuvoties Evaņģēlija lappusēm un attīstīt personīgas attiecības ar Dievu. Tieši tas nodarbināja Luteru un šodien šai ziņā ne ar ko neatšķiras tas, ko dara pāvests Francisks. Laiki ir mainījušies,” saka Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Itālijā mācītājs.

I. Šteinerte/SIR