Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Vispārējās audiences

Cilvēka prieka avots – dalīšanās Kristus mīlestībā

Pāvests pasvēta sv. Ritas statuju - AP

30/09/2015 15:06

Dieva žēlsirdība ir lielāka par jebkādiem ievainojumiem, konfliktiem un ideoloģijām – sacīja pāvests, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos trešdienas vispārējās audiences dalībniekus. 30. septembra katehēzes mācībā Francisks atskatījās uz sava 10. apustuliskā ceļojuma pa Kubu un ASV galvenajiem etapiem. Ceļojuma mērķis bija piedalīšanās VIII Pasaules ģimeņu saietā, kas notika Filadelfijā. Pāvests pateicās abu valstu prezidentiem un ANO ģenerālsekretāram, kā arī bīskapiem un visiem, kuri bija saistīti ar vizītes norisi.

Kubā Svētais tēvs ieradās kā „Žēlsirdības misionārs”, lai „apskautu” visus kubiešus, kuri dzīvo gan savā dzimtenē, gan arī ārzemēs. Šajā kontekstā viņš uzsvēra, ka Dieva žēlsirdība ir lielāka par visiem ievainojumiem, konfliktiem un ideoloģijām, un atzina, ka Kuba ir bagāta ar savu dabas skaistumu, kultūru un ticību. Šīs dziļās siržu vienotības simbols ir Kobres Žēlsirdības Dievmāte, kura pirms 100 gadiem tika pasludināta par Kubas aizbildni. Francisks ieradās šajā Cerības Mātes sanktuārijā kā svētceļnieks. Viņa ir Māte, kas ved visus pa taisnības, miera, brīvības un izlīgšanas ceļu.

Pārcelšanos no Kubas uz ASV Svētais tēvs salīdzināja ar tiltu. Paldies Dievam, starp abām zemēm atkal veidojas tilts – viņš atzina. Francisks uzsvēra, ka Dievs vienmēr grib veidot tiltus. Tie esam mēs, kas veidojam mūrus, taču mūri vienmēr sagrūst.

Vašingtonā pāvests tikās ar valsts valdību, bīskapiem, priesteriem un konsekrētajām personām, ar nabagiem un atstumtajiem, un daudziem citiem cilvēkiem. Francisks tur atgādināja, ka šīs zemes lielākā bagātība ir garīgais un morālais mantojums, un mudināja ASV iedzīvotājus veidot savu valsti, paliekot uzticīgiem pamatprincipam, proti, tam, ka visi cilvēki ir Dieva radīti un visiem pienākas vienādas tiesības, tas ir, tiesības uz dzīvību, brīvību un laimi. Tās ir vērtības, kas attiecas uz visiem, un to piepildījums atrodams Evaņģēlijā. To ļoti labi parāda jaunais svētais, Kalifornijas misionārs, Hunipers Serra. Viņš māca, ka iet prieka ceļu nozīmē dalīties ar citiem Kristus mīlestībā. Tas ir kristieša un katra cilvēka, kurš iepazinis mīlestību, ceļš – atgādināja pāvests. Svarīgi, lai mēs dalītos mīlestībā ar citiem cilvēkiem. Amerikas Savienotās Valstis ir radušās un veidojušās uz šīs reliģisko un morālo vērtību bāzes, un pateicoties šiem pamatiem, valsts var aizvien būt par brīvības zemi, kas ir atvērta un piedalās taisnīgākas un brālīgākas pasaules veidošanā.

Ņujorkā pāvests uzstājās ANO centrālajā mītnē. Viņš mudināja šīs institūcijas pārstāvjus veicināt mieru un attīstību, kā arī darīt visu iespējamo, lai sargātu radību. Viņš arī aicināja darīt visu, lai apturētu vardarbību pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un visiem civiliedzīvotājiem. „Par mieru un brālību mēs lūdzāmies pie „Ground Zero” memoriāla kopā ar reliģiju pārstāvjiem, daudzo bojāgājušo radiniekiem un Ņujorkas tautu, kas kultūras ziņā ir tik bagāta”, turpināja Francisks. „Par mieru un taisnīgumu celebrēju arī Euharistiju Medisona stadionā.”

Vispārējās audiences laikā Svētais tēvs atgādināja, ka viņa ceļojuma kulminācijas moments bija Pasaules ģimeņu tikšanās Filadelfijā. Ģimene, kas ir vīrieša un sievietes mīlestības derība, ir atbilde divkāršajam mūsdienu izaicinājumam, proti, sadrumstalotībai un sabiedrības kļūšanai par vienu lielu masu. Tās ir divas galējības, kas balsta arī patēriņa ekonomisko modeli. Pāvests paskaidroja, ka ģimene ir šī atbilde, jo tā ir sabiedrības pamatšūniņa, kas palīdz saglabāt līdzsvaru starp personīgo un kopienas dimensiju. Vienlaikus ģimene var būt paraugs radīto labumu un resursu līdzsvarotai izmantošanai. Ģimenē meklējami visas civilizācijas divi pamata principi – vienotība un auglība. Tā nav nejaušība, ka Pasaules ģimeņu tikšanās notika ASV, kas pagājušajā gadsimtā sasniedza ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības virsotni, nenoliedzot savas reliģiskās saknes. Tagad tām pašām saknēm atkal jāizaug no ģimenes, lai no jauna pārskatītu un izmainītu attīstības modeli visas cilvēces labā – norādīja Francisks.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests aicināja ticīgos lūgties par ģimenei veltīto Bīskapu sinodi, kas sāksies 4. oktobrī Vatikānā, un mudināja visus ģimenes locekļus būt par Dieva klātbūtnes zīmi pasaulē.

Vispārējās audiences laikā pāvests pasvētīja sv. Ritas no Kašas statuju. Šī svētā ir visu bezcerīgo un neatrisināmo lietu aizbildne pie Dieva. Sešus metrus augstā un trīsdesmit tonnas smagā statuja tika atvesta no Libānas un nostādīta Svētā Pētera laukumā. To veidoja sv. Ritas godinātājs, libāniešu skulptors Najefs Alvans no aukstā marmora, kas iegūts kalnos vairāk nekā 2000 metru augstumā. 18. oktobrī statuja tiks svinīgi uzstādīta Kašas pilsētiņā, Itālijā. Vēršoties pie itāļu valodā runājošajiem svētceļniekiem, Francisks aicināja visus sakarā ar gaidāmo Žēlsirdības jubilejas gadu iepazīties ar sv. Ritas vienreizējo dzīvi, viņas cilvēcisko un garīgo pieredzi, kurā atspoguļojas Dieva žēlsirdības varenība.

J. Evertovskis / VR

30/09/2015 15:06