Atceļā no Latīņamerikas, pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem

Eiropai ar nulles demogrāfisko izaugsmi Latīņamerika var iemācīt mainīt kursu un nebaidīties no jauniešiem – lidojot uz Romu, pāvests izteicās par pieredzi, kas gūta ceļojumā pa Ekvadoru, Bolīviju un Paragvaju. Stundu ilgas preses konferences laikā Francisks atbildēja uz apmēram 20 visdaudzveidīgākajiem žurnālistu jautājumiem.

Atgriežoties no sava devītā apustuliskā ceļojuma, Francisks izcēla Latīņamerikas Baznīcas lielo bagātību – tā ir jauna Baznīca, svaiga Baznīca. Pāvests to raksturo kā neformālu, taču ar bagātīgu teoloģiju, kas vienmēr kaut ko meklē. „Vēlējos šo jauno Baznīcu iedvesmot un domāju, ka tā var mums daudz ko dot,” teica Francisks, pieminot Eiropu, kur dzimstības rādītāji liek satraukties un arī palīdzības iniciatīvas ģimenēm ir niecīgas.

Žurnālisti vēlējās mest tiltu arī uz nākamo pāvesta ceļojumu, jo septembrī Svētā tēva ceļš atkal vedīs uz Ameriku – uz Kubu un ASV. Uz jautājumu, vai Franciska vidutājība bija izšķiroša abu minēto valstu tuvināšanās procesā, pāvests noraidīja sev piedēvēto vidutāja lomu. Viņš apliecināja, ka tuvināšanās ir notikusi pēc Kubas un ASV labās gribas. Svētais Krēsls šai ziņā nav darījis gandrīz neko, izņemot vien nelielas lietas. Pāvests savu uzmanību vairāk vēlējās veltīt Kolumbijai, paužot raizes par to, lai šeit neapstātos miera process.

Tematu par Vatikāna diplomātiju kalpojumā mieram turpināja arī bolīviešu žurnālists. Bolīvija jau ilgāku laiku ir iesaistīta sena konflikta risināšanā ar Čīli par izeju uz jūru. Hronists vēlējās zināt, vai Francisks varētu iejaukties, lai šo jautājumu palīdzētu atrisināt. Pāvests atzīmēja, ka šai ziņā ir atbilstošākas diplomātiskās figūras un ka viņš respektē Bolīvijas iniciatīvu noskaidrot šo jautājumu ar starptautiskā tribunāla palīdzību.

Jautājumu loku par Latīņameriku pāvests noslēdza ar atbildi uz ASV žurnālista jautājumu par to, ko Kuba varētu iegūt un ko zaudēt pēc aukstā kara beigām ar Vašingtonu. „Tikšanās, draudzība, sadarbība – tas ir ieguvums,” atbildēja Francisks, norādot, ka ieguvējas būs abas valstis. Viņš piebilda arī, ka tādi jautājumi, kā cilvēktiesību un reliģiskās brīvības respekts neattiecas tikai uz Kubu vien, bet arī uz daudzām pasaules valstīm, tai skaitā uz Eiropas kontinentu.

Attiecībā uz Eiropu, žurnālisti atgādināja pāvesta vārdus par naudas elku, kas par verdzeni padara ekonomiku. Šoreiz viņi vēlējās uzzināt Svētā tēva domas par krīzi Grieķijā. Pāvests teica, ka uz Grieķijas valdību, kas turpina šo starptautiskā parāda situāciju, gulstas arī atbildība. Līdz ar jauno valdību, tiek veikta taisnīgāka lietu pārskatīšana. Francisks novēlēja, lai tiktu atrasts veids, kā šo problēmu atrisināt un pasargāt citas valstis no ieslīgšanas līdzīgās problēmās, jo aizdevumu un parādu ceļš var nekad nebeigties.

Viens no jautājumiem skāra  pretrunīgi vērtēto Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa pāvestam pasniegto dāvanu – Kristus statueti, virs kuras attēloti komunistu simboli sirpis un āmurs. Statueti pagatavojis pirms 35 gadiem nogalinātais jezuītu tēvs Espinals. Pāvests atbildēja, ka dāvinot, galvenais ir cieņa pret cilvēku, bet pārējo, no šī skatu punkta raugoties, var saprast kā „protesta mākslu”. Tēvs Espinals tika nogalināts 1980. gadā. Tas bija laiks, kad atbrīvošanās teoloģijai piemita dažādi strāvojumi, viens no tiem bija marksistiskā realitātes analīze un tam piederēja arī tēvs Espinals. Arī viņa dzejā atspoguļojās šis protests, bet, kā žurnālistiem teica pāvests Francisks, tā bija viņa dzīve, viņa doma. „Viņš bija īpašs vīrs, kam piemita liela cilvēciska ģenialitāte un viņš cīnījās labas ticības vadīts,” sacīja pāvests. Viņš apliecināja, ka uzdāvināto statueti ved sev līdzi un tā atradīsies viņam blakus.

Pāvesta un žurnālistu sarunā, gaidāmās Sinodes perspektīvā tika skarts arī ģimenes temats. Svētās Mises laikā Gvajakilā Francisks aicināja lūgties, lai Dievs varētu pārveidot to, kas nešķīsts. Pāvests paskaidroja, ka viņš atsaucās uz Kānas kāzu brīnumu, sakot, ka Jēzus izmanto visnetīrāko ūdeni, lai iegūtu vislabāko vīnu. Francisks teica, ka līdzīgā veidā vēlējies no Kunga lūgt, lai viņš šķīstī pašreizējo ģimenes krīzi, lai dara mūs labākus, lai dara labākas, nobriedušākas ģimenes.

Francisks pieņēma arī kritiku, ko viņam lidmašīnā veltīja kāds preses pārstāvis, proti, to, ka viņš daudz runā par nabadzīgajiem un bagātajiem, bet maz par vidējo klasi. Pāvests piekrita, ka žurnālistam taisnība, un par to būs jāpadomā. Svētais tēvs paskaidroja, ka par nabadzīgajiem ir jārunā tāpēc, ka tie ir Evaņģēlija sirdī.

Uz paragvajiešu žurnālista izteikto sarūgtinājumu, ka šai zemei nav sava kardināla, Francisks atbildēja, ka īstenībā tā būtu pelnījusi divus, taču izvērtēšana, kas ved pie purpura piešķiršanas, notiek pēc daudziem aspektiem. Izmantojot gadījumu, pāvests pauda savu sarūgtinājumu, ka viņa vārdi tiek bieži izrauti no konteksta.

Visbeidzot, jautāts, kas Franciska vecumā palīdz uzturēt spēkus, 78 gadus vecais Baznīcas gans atbildēja: „Palīdz mate tēja. Taču neesmu nogaršojis koku. Tas ir tiesa.”

I. Šteinerte/VR