Kristiešiem ir ebrejiskās saknes

Ebreju un kristiešu savstarpējās attiecības, kopīgais un atšķirīgais – šim jautājumam pievērsās pāvests, 30. jūnijā pieņemot audiencē Kristiešu un ebreju starptautiskās padomes rīkotās tikšanās dalībniekus. Svētais tēvs pauda prieku, ka šogad saiets notiek Romā, kur ir apbedīti apustuļi Pēteris un Pāvils. Šie apustuļi gan kristiešiem, gan arī ebrejiem ir svarīgs atskaites punkts. Viņi ir Baznīcas kolonnas. Bez tam, tieši Romā ir Rietumeiropas senākā ebreju kopiena. Tās aizsākumi meklējami Makabeju laikos. Abu reliģiju ticīgie dzīvo Romā cits citam līdzās jau gandrīz 2000 gadu, kas, protams, nenozīmē, ka šajā laikā viņu starpā nav bijis spriedzes. Francisks norādīja, ka patiesi brālīgs dialogs sāka veidoties pēc Vatikāna II koncila deklarācijas Nostra aetate izdošanas. Šis dokuments ir galīgs „jā” kristietības ebrejiskajām saknēm un neatsaucams „nē” antisemītismam. Šogad aprit 50 gadi kopš deklarācijas iznākšanas.

Visiem kristiešiem ir ebrejiskās saknes – turpinot uzrunu, uzsvēra pāvests. Viņš norādīja, ka kristiešu vienotība slēpjas Kristū, bet ebreju – Torā. Kristieši tic, ka Jēzus Kristus ir Dieva Vārds, kurš šajā pasaulē tapa Miesa, bet, saskaņā ar ebrejiem, Dieva Vārds ir sevišķi klātesošs Torā. Abu reliģiju pamatā ir ticība uz vienu Dievu, uz Derības Dievu, kurš atklājas cilvēkiem caur savu Vārdu. Runājot par to, kāda ir cilvēka pareizā stāja pret Dievu, Francisks paskaidroja, ka kristieši vēršas pie Kristus, kurš ir jaunās dzīves avots, bet ebreji – pie Toras mācības. Svētais tēvs norādīja, ka šīs teoloģiskās pārdomas par kristiešu un ebreju attiecībām balstās tieši uz Vatikāna II koncila deklarāciju Nostra aetate (sal. n. 4). Tas ir stingrs pamats, uz kura varam arī turpmāk balstīt savstarpējo dialogu – viņš piebilda.

J. Evertovskis / VR