Kāda ir Svētā Gara loma mūsu dzīvē?

Vasarsvētku svētdienā, 24. maijā, pāvests ticīgo pilnajā Svētā Pētera bazilikā vadīja Euharistijas svinības. Homīlijā Francisks atgādināja, ka Svētais Gars darbojas arī šodien, un mudināja klātesošos pieņemt Viņa dāvanas. Kāda ir Svētā Gara loma mūsu dzīvē? Ko Viņš panāk ar savu darbību? Dieva Vārds mums atklāj, ka Svētais Gars dāvā cilvēkiem un kopienām spēju „pieņemt Dievu”. Baznīcas tēvi lieto teicienu „capax Dei”. Tātad, Svētais Gars dāvā mums jaunu spēju, tas ir, Viņš māca visu patiesību (sal. Jņ 16, 13), atjauno zemes vaigu (sal. Ps 103) un dod savus augļus (5, 22-23). Turpinājumā Romas bīskaps skaidroja tuvāk šos trīs Svētā Gara darbības aspektus.

Jēzus apsola saviem mācekļiem, ka tad, kad Viņš atgriezīsies pie Tēva, nosūtīs viņiem Svēto Garu, kurš tiem mācīs visu patiesību – teica pāvests. Ne par velti Svēto Garu sauc arī par „Patiesības Garu”. Ko nozīmē mācīt patiesību vai vest pie patiesības? Tas nozīmē palīdzēt aizvien labāk izprast paša Pestītāja sacīto un darīto, īpaši, Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumu. Svētais Gars ieved apustuļus pestīšanas notikuma patiesībā un skaistumā. Pirms tam šie vīri bija bailīgi un noslēgti, bet, saņēmuši Svēto Garu, vairs nekaunas būt par Kristus mācekļiem un nebaidās stāties tribunālu priekšā. Viņi drosmīgi sludina Jēzu, jo ir atklājuši „visu patiesību”, proti, ka Jēzus nāve ir nevis sakāve, bet Dieva mīlestības visspožākā izpausme. Jēzus ir dzīvs. Viņš ir vēstures un pasaules Kungs. Šī patiesība, par kuru viņi liecina, kļūst par Labo Vēsti.

Svētais Gars arī atjauno zemi – turpināja pāvests. Sūti savu Garu un atjauno zemes vaigu (sal. Ps 103, 30). Šajā sakarā Francisks atgādināja, ka viena no mūsu ticības prasībām ir visas radības sargāšana. Skaistais „dārzs”, kurā dzīvojam, mums ir dots nevis tādēļ, lai to postam, bet lai kopjam un sargājam. Taču tas būs iespējams tikai tad, ja mēs paši ļausim, lai Svētais Gars mūs atjauno. Svētā Gara atjaunoti, mēs spēsim dzīvot Dieva bērnu brīvībā un harmonijā ar visu radību.

Tie, kuri paklausa Svētajam Garam, savā dzīvē nes augļus. Kādi ir šī Gara augļi? Apustulis Pāvils norāda, ka Gara augļi ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība (sal. Gal 5, 22-23). Pāvests uzsvēra, ka pasaulei ir vajadzīgi nevis noslēgušies sevī cilvēki, bet tādi, kas ir Svētā Gara pilni. Sirds aizvēršana Svētajam Garam ir ne tikai brīvības trūkums, bet arī grēks – viņš atgādināja. Mēs varam noslēgties visdažādākajos veidos. Tas var būt egoisms, tikai savu interešu meklēšana, kalpošana burtam, nepateicība par to, ko Dievs ir mūsu dzīvē darījis, atteikšanās kalpot utt. Noslēgumā Francisks norādīja, ka Svētais Gars dod savas dāvanas katram no mums un visai Baznīcai. Pateicoties šim Garam, mēs spējam uzveikt grēku un ikvienu ļaunumu, un varam dzīvot svētu dzīvi bez kompromisiem. Mūsdienu pasaulei ir vajadzīgi drosmīgi, ticības un cerības pilni, un neatlaidīgi Kristus mācekļi, kuri ziedo sevi taisnības un miera veicināšanai.

Pēc Svētās Mises pāvests vadīja mariānisko lūgšanu „Debesu Karaliene”. Uzrunā Francisks atgādināja, ka Svētais Gars ar savu atnākšanu pilnībā pārveidoja apustuļus. Viņus atstāja bailes un šaubas, un atmeta noslēgšanos sevī. Apustuļi saņēma drosmi, sāka sludināt un dzīvot ar mīlestības pilnu un paļāvīgu ticību. Vasarsvētkos dzima Baznīca, kuras durvis ir atvērtas visiem cilvēkiem, tai skaitā, vislielākajiem grēciniekiem. Svētais Gars nāk pār katru no mums arī šodien. Viņš nāk, lai atbrīvotu mūs no noslēgšanās sevī un dotu mums drosmi vēstīt visai pasaulei, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs. Dievs ir žēlsirdīgā mīlestība! Mēs esam aicināti to sludināt. Tā ir mūsu, kristiešu, misija – uzsvēra Svētais tēvs. Kopā ar apustuļiem Pēdējo Vakariņu namā Svēto Garu gaidīja Vissvētākā Jaunava Marija. Viņa ir Baznīcas Māte. Mēs esam aicināti uzticēties viņai.

„Ar lielām raizēm un sāpēm sirdī turpinu sekot līdzi daudzo bēgļu gaitām Bengālijas līcī un Andamanes jūrā”, sacīja pāvests pēc lūgšanas „Debesu Karaliene”. „Paužu atzinību par to zemju pūliņiem, kuras uzņem šos cilvēkus, kuri mēģina tikt galā ar lielām ciešanām un briesmām. Iedrošinu starptautisko kopienu sniegt viņiem humāno palīdzību”. Pēdējo dienu laikā vairāk nekā 3500 bangladešiešu, bēgot no nabadzības un vajāšanām, ir ieradušies Malaizijā, Indonēzijā un Taizemē. Kopš maija sākuma situācija reģionā ir katastrofiska. Negodīgi cilvēku pārvadātāji tūkstošiem bēgļu ir pametuši jūrā. Šobrīd iesaistās vietējās valdības, lai cilvēki sasniegtu krastu un tiktu uzņemti mītnes zemēs. Turpinājumā Francisks arī atgādināja, ka tieši pirms simts gadiem Itālija iesaistījās Pirmajā Pasaules karā. Viņš to nosauca par „bezjēdzīgu slaktiņu” un aicināja lūgties par visiem upuriem, izlūdzot no Svētā Gara miera dāvanu.

J. Evertovskis / VR