2015-05-23 18:21:00

Itālija: iznākusi grāmata par Baznīcas vajāšanām Ķīnā


Šogad Vasarsvētkos iekrīt Lūgšanu diena par Baznīcu Ķīnā, kā arī Šešaņas Dievmātes svētki. Neilgi pirms tam, 19. maijā Veronā, Itālijā, bija ieradies kardināls Jozefs Dzen Dzekjuns – emeritētais Hongkongas arhibīskaps, lai prezentētu grāmatu „Kristus važās. Mao laika Ķīnas mocekļu dienasgrāmatas”. Grāmata ir iznākusi itāļu valodā un tā satur četras autobiogrāfiskas liecības ar nozīmīgu vēsturisku vērtību. Safabricētas apsūdzības, tiesas procesi, vardarbība un nogalināšana – par „Lielā Stūrmaņa” piekoptajām zvērībām pret Katolisko Baznīcu un citām reliģijām liecina Kantonas arhibīskaps, jezuītu tēvs Domeniks Tangs, itāliešu tautības misionārs, Kaifengas bīskaps Gaetano Pollio, katehēts Ļjao Šoudži un priesteris Leons Čans.

Arhibīskaps Gaetano Pollio vispirms tika ieslodzīts cietumā, vēlāk sešus mēnešus pavadīja spaidu darbos. Viņš stāsta, ka vissmagākais sods šeit bija darbs ķieģeļu cehā, no kurienes notiesātie vienmēr atgriezās ar sabeigtu veselību. Pašam bīskapam kopā ar universitātes profesoru un bijušo nacionālās partijas ģenerāli tika likts maisīt izkārnījumus ar zemi un smagos grozus ar tiem celt ratos, kamēr par notiesātajiem  ņirgājās uzraugi. Neraugoties uz stingro kontroli, sešu mēnešu laikā 59 reizes slepenībā izdevies svinēt Svēto Misi.

Priesteris Leons Čans cietumā pavadīja četrus ar pusi gadus. Viņš ir viens no pirmajiem ķīniešu priesteriem, kam izdevās bēgt uz Rietumiem. Priesteris stāsta, ka nedēļu pēc viņa aresta, tika arestēti arī draudzes katehēts un divas sievietes, kas palīdzēja medicīnas dispanserā. Čans tika apsūdzēts par pusaudžu sūtīšanu uz pilsētas akām, lai tie iebērtu tajās indi, savukārt katehēts un draudzes ticīgās par to, ka tie indi palīdzējuši sagādāt. „Jau pirmajā naktī dzirdēju viņu kliedzienus. Tie tika sisti, lai mani apvainotu šai absurdā,” atceras priesteris Čans. „Tas turpinājās vēl piecas naktis pēc kārtas, taču ne katehēts, ne sievietes nepadevās vardarbībai. Visbeidzot tika atrasts psihiski slims puisis, kurš ļāva sevi pārliecināt par to, ka es būtu to sūtījis iebērt akās indi,” liecina režīma apsūdzētais.

Katehēts Ļjao Šoudži, kurš nonāca spaidu darbu nometnē Ņjutoukenā, stāsta: „Strādājām no ausmas līdz rietam. Mūsu rokas bija noklātas brūcēm un asiņoja, roku locītavas nedarbojās no ilgās akmeņu kalšanas, plaukstas vairs nebija iespējams kustināt, lai pienācīgi noturētu tajās āmuru. Higiēniskie apstākļi bija nožēlojami. Vairāki simti cietumnieku gulējām bambusa un niedru barakās. Pēc darba bijām viscaur noklāti ar putekļiem, bet vienīgā iespēja nomazgāties bija divās netīrās peļķēs ar sastāvējušos, aļģēm klātu ūdeni. Šeit mazgājāmies gan vasarā, gan ziemā.”

Lasot grāmatu „Kristus važās. Mao laika Ķīnas mocekļu dienasgrāmatas”, var rast daudzus faktus un epizodes, kas vēstī par komunisma, šoreiz, maoisma, īsto seju, taču galvenā grāmatas vērtība slēpjas tajā, ka tai galvenokārt ir garīgs raksturs. Ieslodzītajiem režīma mocekļiem ir evaņģēliska pieeja realitātei. Viņi ir pārliecināti, ka ciešanas, kas tiek pieņemtas un izdzīvotas ar ticības garu, runā vairāk par vārdiem, atsevišķos gadījumos ietekmējot pat vajātāju nocietinātās sirdis.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.