Par svētām tiks pasludinātas divas palestīniešu reliģiskās māsas

17. maijā svētā Pētera laukumā notiks divu palestīniešu klostermāsu – mātes Marijas Alfonsinas Danilas Ghattas un Mariamas Bavardi kanonizācija. Klāt būs arī Palestīnas prezidents Mahmuds Abbas. Pagaidām nav zināms, vai savu pārstāvi sūtīs arī Izraēla. Divi brīnumi, kas ir nepieciešami, lai māsas pasludinātu par svētām, ir notikuši Galilejas Kānā un Sicīlijā. Tiek cerēts, ka abas sievietes kalpos arī par izlīgšanas zīmi starp ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem.

Māte Marija Alfonsina Danila Ghattas no Jeruzalemes ir dzīvojusi laikā no 1847. līdz 1927. gadam. Viņa ir nodibinājusi Rožukroņa māsu kongregāciju. Savukārt, karmelītu māsa Mariama Bavardi ar klostervārdu Mariama no Krustā sistā Jēzus, piedzima 1846. gadā Ibillinas ciematā Galilejā. Viņa ir Betlēmes Karmela dibinātāja. Abas sievietes būs pirmās Svētās Zemes svētās, kuru dzimtā valoda ir arābu.

Māte Marija un māsa Mariama dzīvoja laikā, kad nebija šķelšanās starp Palestīnu un Izraēlu. Viņas nepazina konfliktus, kas radās vēlāk. Tāpēc šodien daudzi viņas uzlūko kā miera zīmi. Jeruzalemes latīņu rita patriarhs Fuads Tvals pastorālajā vēstulē raksta: „ziņas par šo divu reliģisko kanonizāciju nonāca kā debesu rasa pār mūsu zemi, kam slāpst pēc mīlestības un taisnības, un ko izkropļo vardarbība. Esam ilgi gaidījuši šo divkāršo kanonizāciju, kas mums no jauna dāvā cerību un uzticību Kristum. Kungs vēlas mierināt mūsu zemes, ko plosa konflikti un kari, un mūsu tautas, kas cieš no nemitīgām netaisnībām”.

Mariama Bavardi piedzima grieķu-katoļu ģimenē, bet pieaugusi, iestājās Karmelītu ordenī. Kādu laiku viņa dzīvoja Francijā un nodibināja klosterus Indijā un Betlēmē. Māsa Mariama vēlējās nodibināt klosteri arī Nācaretē, taču 35 gadu vecumā Kungs viņu aizsauca mūžībā. Dzīves laikā māsa saņēma stigmātus. Būdama mistiķe, viņa pieredzēja arī daudzas vīzijas, kurās sarunājās ar Jēzu. Māsas Mariamas svētuma atzīšanas ceļš tika aizsākts 1927. gadā. 1983. gadā viņu beatificēja pāvests Jānis Pāvils II.

Māte Marija Alfonsina 15 gadu vecumā iestājās Svētā Jāzepa kongregācijā, bet vēlāk pati nodibināja Svētā Rožukroņa kongregāciju, kas ir ļoti izplatīta Tuvajos Austrumos un kas sniedz pastorālā darba ieguldījumu, palīdz bērniem, veciem ļaudīm un jauniešiem, kalpo nabadzīgajiem, un cīnās arī pret morālo nabadzību. Par māti Mariju Alfonsinu tiek teikts, ka viņa bija auglīga garīgā māte, jo īpaši arābu sievietēm. 2009. gadā viņu beatificēja pāvests Benedikts XVI.

Brīnumi, kas pavēra ceļu abu mūķeņu pasludināšanai par svētām, ir notikuši nesen. Tas, kurš saistās ar māti Mariju Alfonsinu, notika tieši viņas beatifkācijas dienā. Divas dienas iepriekš būvtehniķis Emīls Mounirs Salims Eliass no Galilejas Kānām strādādams objektā, saņēma 30 līdz 40 voltus lielu elektrības strāvu. Divas dienas viņš atradās komā un viņa sirds neizrādīja dzīvības pazīmes. Cietušā tuvinieki viņu uzticēja mātes Marijas Alfonsinas aizbildniecībai un Eliasa kungs piecēlās un dzīvo.

Brīnums, kas attiecas uz Mariamas Bavardi svētumu, ir noticis Sicīlijā un to saņēma bērns Emanuele Dzito, kurš jau piedzimstot cieta no sirds nepietiekamības. Pēc ķirurģiskas operācijas, ko mediķi uzskatīja par bezjēdzīgu, bērns tika izdziedināts brīnumainā veidā. Viņa vecāki mazuli uzticēja Mariamai Bavardi, par kuras svētumu tie uzzināja svētceļojuma laikā pa Svēto Zemi.

Jeruzalemes patriarhālais vikārs Viljams Šomali uzskata, ka svarīgi ir parādīt, ka šīm divām jaunajām svētajām ir liela nozīme arī ārpus Katoliskās Baznīcas. Preses konferencē pirms dažām dienām viņš teica: „Domāju, ka ne tikai kristieši, bet arī musulmaņi un ebreji var būt priecīgi, jo šīs divas mūsu zemes personas ir sasniegušas visaugstāko tikumu grādu – garīgo gudrību un Dieva mistisko pieredzi. Viņas abas dzīvoja Palestīnā pirms tās sadalīšanas. Viņas nepazina arābu-izraēliešu konfliktu. Esmu pārliecināts, ka no debesīm viņas seko mūsu situācijai un turpina aizbildināt par mieru un izlīgšanu Svētajā Zemē. Ir jāatzīmē, ka viņu abu vārdi ir Marija un Mariama. Šis vārds ir kopīgs ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem. Cerēsim, ka viņas var kļūt par tiltu, lai vienotu mūs visus.”

I. Šteinerte/VR