2015-02-26 14:14:00

Kā izvairīties no iekšējā sabrukuma?


Ko būtu jāņem vērā, lai mūsdienu cilvēks nesalūztu? Ko darīt, lai priesteris izvairītos no iekšējā sabrukuma? Atbildi uz šo jautājumu sniedza karmelītu tēvs Bruno Sekondins, Lielā gavēņa rekolekciju trešajā dienā uzrunājot pāvestu un Romas kūrijas darbiniekus. Rekolekcijas kopš svētdienas, 22. februāra, notiek Ariči pilsētā, netālu no Romas. Pontifikālās Gregora universitātes bijušā profesora sagatavotās pārdomas balstās uz Vecās Derības pravieša Elija pieredzi. Svētie Raksti saka, ka Elijs atradās „nāvīgā depresijā” (sal. 1 Ķēn 19). Viņš bija nobijies, vientuļš, vīlies par savu sakāvi, izsmelts un centās bēgt. Šādu stāvokli piedzīvo arī daudzi mūsdienu cilvēki. Dažreiz „salūzt” arī priesteri. Ko vajadzētu ņemt vērā, lai tas nenotiktu?

Jāpievērš uzmanība jau pirmajiem simptomiem, pretējā gadījumā, cilvēku var piemeklēt lielas iekšējas grūtības. Vispirms tās ir bailes. Cilvēks var tikt „paralizēts” baiļu par nākotni dēļ vai tāpēc, ka baidās uzņemties atbildību. Bailes var pavadīt vientulība, atmešanas sajūta un tukšums, kas beidzas ar sevis „šaustīšanu” un „psiholoģisku sabrukumu”. „Es neesmu labāks par saviem tēviem”, sacīja pravietis Elijs. Tā visa rezultātā cilvēks sāk bēgt. Tā var būt fiziska bēgšana vai arī bēgšana ilūziju pasaulē un iekrišana dažādos netikumos – alkohola lietošanā, pārmērīgā ēšanā, miesas baudu meklēšanā. Tā var būt arī slēpšanās virtuālajā pasaulē. Šajā sakarā pr. Sekondins uzsvēra: „Lai no tā visa izvairītos, svarīgi atrast savā dzīvē līdzsvaru starp darbu, atpūtu, lūgšanu un attiecībām ar citiem”.

Jo ātrāk saskatīsim pirmos „stresa signālus”, jo ātrāk atradīsim risinājumu – Bībelē piedāvāto risinājumu. Elija gadījumā iesaistās eņģelis, kurš pravieti stiprina un aicina doties uz Horebu. Elijs, pabijis elles bezdibenī, piedzīvo pārveidošanos. Baiļu pilnā bēgšana pārvēršas par svētceļojumu. Vai mēs savās grūtībās spējam ieraudzīt eņģeļa sniegto roku? – jautāja rekolekciju vadītājs. Vai Euharistiju uztveram kā stiprinājumu savā dzīves ceļā? Vai protam pievērsties savas ticības saknēm? Tad, kad sirds dziļumos atklājam patiesību un esam gatavi ieklausīties, var sākties saruna ar Dievu – sacīja tēvs Sekondins.

Rekolekciju ceturtās dienas rītā, 25. februārī, viņš pievērsās Dieva un Elija sarunai. Šajā sakarā pr. Sekondins aicināja pārdomāt, kā mēs izturamies pret Dievu? Vai nemēģinām, tāpat kā Elijs, Viņu „manipulēt” ar savām dusmām? Vai neesam pārāk pieķērušies dažiem cilvēkiem, darbam, karjerai? Vai spējam apstāties Dieva priekšā un palikt klusā adorācijā? Vai mūs nepadara izklaidīgus nauda, godkāre, panākumi, vainas apziņa par citu kļūdām? Vai spēju saklausīt arī nabagu, trūcīgo un vienkāršo ļaužu „ultraskaņas”? Ja mēs, tāpat kā Elijs, jūtamies vīlušies, paguruši, visu redzam melnās krāsās un domājam, ka esam labāki par citiem, tad esam aicināti atgriezties pie savām ticības saknēm un atvērt savu sirdi Dievam. Mums jāļauj, lai Dievs mūs pārsteidz un ved pa jauniem ceļiem. Varbūt mums jāsāk dalīties ar trūcīgajiem, varbūt jāatbrīvojas no nevajadzīgām lietām, ar kurām esam apkrāvušies, plaši jāatver  sava sirds un jāizlīgst miers ar kādu, kuru grūti ieredzēt, varbūt jāpaceļ savas acis, jāpaplašina savi gara apvāršņi un jāsaskata dažādu kultūru skaistums un tradīciju bagātības – norādīja karmelītu tēvs Bruno Sekondins, uzrunājot pāvestu un Vatikāna institūciju darbiniekus.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.