Tikai Jēzum ir vara dziedināt atvērtās rētas un atgriezt mieru salauztām sirdīm –
sacīja pāvests, apmeklējot Madu mariānisko sanktuāriju. Vizītes Šrilankā otrās dienas
pēcpusdienā (ap plkst. 10. 30 pēc Latvijas laika) Francisks ar helikopteru devās uz
250 km attālo Madu pilsētu, kas atrodas salas ziemeļos, lai pagodinātu Rožukroņa Dievmāti,
lūgtos kopā ar vietējiem katoļticīgajiem un pateiktos Marijai par 2009. gadā panākto
mieru šajā valstī. Svētnīcas aizsākumi meklējami jau 16. gadsimtā. Lūgšanu vietu apmeklē
ne tikai katoļi, bet arī citu reliģiju ticīgie. Pēdējos gados Dievmātes Debesīs Uzņemšanas
svētkos tur ierodas ap 600 tk. svētceļnieku. Lai gan Šrilanku jau ir apmeklējis Pāvils
VI un Jānis Pāvils II, Madu sanktuārijā šī ir pirmā pāvesta vizīte. Vairāki simti
ticīgo Francisku sagaidīja ar priecīgām ovācijām un vietējās mūzikas skaņām. Liturģiskā
ceremonija notika baznīcas priekšā. Pagodinājis Madu Dievmāti, Svētais tēvs palaida
gaisā baltu balodi, kas simbolizē mieru. Pāvestu sveica Mannāras bīskaps Džozefs Rajappu,
tika nodziedāta Svētajam Garam veltītā himna un nolasīts Mateja evaņģēlija fragments,
kur Jēzus par svētīgiem sauc apspiestos, miera nesējus un taisnības dēļ vajātos. Pēc
tam sekoja Franciska uzruna.
Svētais tēvs atgādināja, ka šajā Dievmātes svētnīcā
katrs svētceļnieks var justies kā mājās, jo Marija mūs ieved sava Dēla Jēzus klātbūtnē.
Šeit visi šrilankieši, arī tie, kuri vēl pavisam nesen savā starpā karoja, var justies
kā vienas ģimenes locekļi. Viņi var justies drošībā, jo zina, ka Dievs ir ļoti tuvu.
Viņi izjūt Dieva mīlestību un Viņa maigo žēlsirdību. Pāvests atzina, ka gandrīz 30
gadus ilgajā pilsoņu karā cieta daudzas ģimenes. Karš ir atstājis dziļas rētas. Visi
atceras arī to skumjo dienu, kad Dievmātes statuja ar Bērnu Jēzu, tika aiznesta prom
no sanktuārija. Tomēr Marija aizvien bija tur klātesoša – uzsvēra Francisks. Viņa
ir katras mājas un katras ievainotās ģimenes Māte. Viņa ir visu to Māte, kuri meklē
atgriešanos mierīgā dzīvē. Turpinājumā Svētais tēvs pateicās viņai par to, ka sargāja
Šrilankas tautu no daudzām briesmām, un atgādināja, ka Marija nekad neaizmirst savus
bērnus.
„Šodien gribam pateikties Dievmātei par šo klātbūtni”, sacīja pāvests.
„Pēc tik daudz piedzīvotā naida, vardarbības un iznīcības, gribam pateikties viņai
un lūgt, lai turpina mūs vest pie Jēzus, kuram vienīgajam ir vara dziedināt atvērtās
rētas un panākt, lai salauztajās sirdīs atgriežas miers. Reizē gribam izlūgt no viņas
Dieva žēlsirdības žēlastību. Lūgsim arī žēlastību atbrīvot mūs no grēkiem un no visa
ļaunuma, ko šī zeme ir pieredzējusi”. Pāvests atzina, ka to nav viegli īstenot. Tomēr
ja Krusta gaismā apzināmies, uz kādu ļaunumu esam spējīgi un ko līdz šim esam izdarījuši,
tad varam piedzīvot patiesu nožēlu un gandarīšanu. Francisks uzsvēra, ka tikai tad
varam saņem žēlastību tuvoties cits citam ar patiesu nožēlu, piedodot citiem un meklējot
patiesu piedošanu. Piedot un atrast mieru – tie ir smagi pūliņi. Tomēr Marija šajā
ceļā mūs vienmēr iedrošina, vada un palīdz spert soli uz priekšu. Viņa vada visu Šrilankas
tautu uz patiesu izlīgšanu, mieru un vienotību.
Lūgšanas noslēgumā pāvests
ar Madu Dievmātes statuju svētīja sapulcējušos ļaudis un kā dāvanu no savas puses
atstāja Rožukroni. Trešdienas vakarā viņš atgriezās Kolombo apustuliskajā nunciatūrā.
Vizītes trešās dienas rītā Svētais tēvs apmeklēs Benediktam XVI veltīto Kultūras centru,
kur atrodas Lankas Dievmātes kapela. Ap pulksten 9.00 pēc vietējā laika (pēc Latvijas
laika pulksten 4.30) Francisks izlidos uz Manilu. Lidojums uz Filipīnām, kur viņu
jau gaida miljoniem katoļticīgo, ilgs 6 stundas un 15 minūtes.