Jaunā gada sākumā pāvests tiekas ar Svētā Krēsla diplomātisko misiju vadītājiem. Tā
ir iespēja ne tikai apsveikt un novēlēt visiem veiksmīgu darba laiku, bet arī sniegt
savu skatījumu uz notikumiem un procesiem starptautiskajā dzīvē. Vatikānam ir diplomātiskās
attiecības ar 180 valstīm, kā arī ar Eiropas Savienību, Neatkarīgo Maltas bruņinieku
ordeni un daudzām citām starptautiskajām organizācijām. Franciska uzrunas atslēgas
vārds bija miers. Runājot par Ziemassvētku notikumu, viņš norādīja uz Andreja Rubļova
ikonu, kurā Bērns Jēzus guldīts nevis silītē, bet kapā. Krievu mākslinieks centies
parādīt ciešo saikni starp Kristus dzimšanas, ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumu.
Svētais tēvs norādīja, ka „tikšanās kultūras” veicināšana ir pamats ceļam
uz mieru. Runājot par situāciju dažādos pasaules reģionos, Svētais tēvs aicināja panākt
mieru tur, kur norisinās tā sauktais „fragmentārais karš”, piemēram, Ukrainā un Tuvajos
Austrumos. Viņš mudināja starptautisko sabiedrību uzsākt „konkrētu darbību miera labā,
aizstāvot tos, kuri cieš karus un vajāšanas un ir spiesti atstāt savas mājas.”
Francisks
skaidroja, ka „atmešanas kultūra” balstās uz mūsu negatīvo attieksmi pret līdzcilvēku,
kuru vairs neuzskatām par savu brāli. Šodien strauji izplatās šāda kultūra, un tā
skar gan cilvēku, gan Dievu. Šāda kultūra dzemdina ievainotu cilvēci, kurā valda nepārtraukta
spriedze daudzo saspīlējumu un konfliktu dēļ.
Runājot par ķēniņu Herodu, kurš
baidās pazaudēt savu varu maza Bērna dēļ un liek nogalināt visus zīdaiņus Betlēmē,
Francisks norādīja uz nesen Pakistānā notikušo slaktiņu, kurā zvēriskā veidā tika
nogalināti vairāk nekā simts bērni. Pāvests izteica līdzjūtību upuru ģimenēm un apliecināja
savu garīgo tuvumu lūgšanā. Svētais tēvs skaidroja, ka „atmešanas kultūra” padara
vājāku sabiedrību, rada vardarbību un nes nāvi. Viņš runāja arī par verdzības jaunajām
formām, bruņotajiem konfliktiem Ukrainā, Irākā, Sīrijā un dažādās Āfrikas valstīs,
kā arī par cilvēku un Dieva atmešanas terorismu. Karš rada ne tikai naidu un vardarbību,
bet arī izvarošanas noziegumus, kas ir rupji cilvēciskās cieņas aizskārumi. Pāvests
aicināja lielu uzmanību veltīt Ebolas vīrusa inficēto slimnieku ārstēšanai.
Francisks
runāja arī par mūsu mājās „paslēptajiem bēgļiem”. Tie ir gados vecie ļaudis, smagi
slimie un jaunieši bez nākotnes izredzēm. Nav lielākas nabadzības par darba un cieņas
pret darbu trūkums. Tas ir viens no mūsdienu verdzības veidiem.
Pāvests pieminēja
arī savu apustulisko ceļojumu uz Šrilanku un Filipīnām, kuru uzsāks šovakar. Viņš
pauda atzinību par attiecību uzlabošanu starp ASV un Kubu un vēlmi slēgt Gvantanamo
cietumu. Uzrunas noslēgumā Francisks apliecināja, ka Svētais Krēsls ir gatavs sadarboties,
sekmējot solidaritāti, brālību, izlīgumu un mieru pasaulē.